Krievijas agresija Krimā un notikumi Ukrainas dienvidaustrumos liek domāt, vai Latvija ir droša un cik droša tā ir. Manuprāt, ir trīs viens otru papildinoši un jau šodien nekavējoši realizējami virzieni Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanai. NATO kolektīvā aizsardzība, plaša iedzīvotāju iesaiste, apmācība militārajās pamatzināšanās un apbruņošana, kā arī vienotas, patriotiskas sabiedrības, kura ir gatava sevi aizstāvēt, veidošana.
Pirmkārt, vairāk jāprasa no NATO palielināt spēkus Latvijā – tik, cik viņi grib, tik, cik var. Lidmašīnas, bāzes alianses kuģiem, militāra infrastruktūra, militāra spēka klātbūtne un biežas mācības attur jebkuru iespējamu agresoru, liek tam noraustīties pirms mēģināt draudēt vai uzbrukt. Arī Latvijas ekonomikai NATO spēku klātbūtne var nākt tikai par labu – tehnika jāapkalpo, karavīri iepērkas un tērē naudu, bāzei vajadzīga pārtika, infrastruktūra, pakalpojumi.
Šādi risinājumi ir vajadzīgi šodien, tomēr tie nav ilglaicīgi. Nevar paļauties tikai uz NATO līguma 5. panta "lietussargu" un vairāk ne par ko nebēdāt. Ja runājam par ilglaicīgiem pasākumiem drošības jomā, tad tā ir tautas bruņošana, militāras, patriotiskas apmācības. Katra pilsoņa pienākums ir aizsargāt savu valsti, aizsardzība ir ne tikai valsts uzdevums – tai jābūt katra cilvēka apziņā. Skaidrs, ka, jo stiprāka būs Latvijas ekonomika, jo drošāk – ja ir savs dzīvoklis, māja, saimniecība, savs bizness, tad savu zemi cilvēki aizsargās ar lielāku entuziasmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!