"Ola ir ļoti pretrunīgs pārtikas produkts, par ko zinātnieki joprojām strīdas. Taču jaunākie pētījumi ir par labu olām kā vienam no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem ar visām organismam neaizvietojamajām aminoskābēm", stāsta Veselības centra 4 Wellslim centra uztura speciāliste Guna Rijkure. Tieši stereotips, ka olas dzeltenums satur daudz holesterīna un tādējādi izraisa sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, ir par pamatu, ka daži cilvēki tās vispār atsakās lietot uzturā. Tomēr jāatceras, ka holesterīna daudzums uzturā praktiski neietekmē holesterīna līmeni asinīs. Ja dietologs vai uztura speciālists nav ieteicis ierobežot holesterīna uzņemšanu ikdienā, tad nevajadzētu pievērst uzmanību tam, cik olas apēd. Piemēram, vienā dzeltenumā ir līdz 210 mg holesterīna – tas it kā ir daudz, bet tā ir dienas deva, ko cilvēks oficiāli drīkst uzņemt. Tā kā katru dienu droši var apēst vismaz vienu olu. Ja ikdienā ēdīsim veselīgi, tad arī Lieldienās – tās var būt pat desmit apēstas olas, un tas neko neietekmēs. Holesterīna līmeni negatīvi varētu ietekmēt, ja mēs katru dienu veselu mēnesi ēstu piecas olas dienā," atzīst G. Rijkure.
Ja holesterīnu uzņem normas robežās, tas ir labs, jo tas ir lipīds, no kā organisms veido hormonus, tas nepieciešams katrai organisma šūnai; no holesterīna aknās veidojas žultsskābe, dzimumhormoni dzimumorgānos; no holesterīna veidojas arī virsnieru garozas hormoni, kas veicina vitamīna D izstrādāšanos.
Olas satur arī lecitīnu, kas pretēji holesterīnam kalpo aterosklerozes profilaksei, līdz ar to holesterīns tiek neitralizēts. Nelabvēlīgi uz holesterīna daudzumu asinīs iedarbojas tieši uzturā esošie piesātinātie tauki un transtaukskābes, tāpēc svarīgi vērst uzmanību uz to, ko mēs ēdam klāt olai.
Ola ir ļoti vērtīgs olbaltumvielu, dažādu taukos šķīstošo vitamīnu un minerālvielu avots, tajās ir tieši tās taukskābes, kas vērtīgas sirds veselības saglabāšanai, jo samazina asins trombu veidošanās risku sirds asinsvados.
Ēdot olas, organismā tiks uzņemts A, D, E, K, B grupas vitamīni, kā arī folāti, kas stiprinās imunitāti. Olas stiprinās nervu sistēmu, jo to sastāvā atrodams triptofāns – neaizvietojama taukskābe. Olās ir arī holīns – mazpazīstama, bet ļoti svarīga uzturviela, kas veicina smadzeņu attīstību un palīdz novērst iedzimtus defektus, tāpēc holīna nozīme ļoti augstu tiek vērtēta tieši grūtniecības laikā, jo tas veicina bērna attīstību kopumā. Regulāra olu lietošana var aizkavēt kataraktas veidošanos un ļaut saglabāt labu redzi līdz sirmam vecumam, tas pateicoties olās esošajiem antioksidantiem – luteīnam un zeaksantīnam.
Uztura speciāliste Guna Rijkure secina, ka plusu olām ir vairāk nekā mīnusu, un tiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis, viņa iesaka Lieldienās izvēlēties īstās lauku olas, nevis iegādāties tās lielveikalā, jo tiek uzskatīts, ka lauku olās, ja vistas staigā brīvā dabā, ir vairāk omega3 taukskābes, savukārt veikala olās ir vairāk omega6 taukskābes. Bet kardiovaskulārai veselībai vairāk nepieciešamas tieši omega3.
Lieldienas ir arī labs iemesls, lai, ja vien iespējams, nodegustētu, piemēram, paipalas, tītara, pīles, zoss olu. Uzturvielu ziņā un pēc ķīmiskā sastāva dažādu putnu olas ir diezgan līdzīgas, jo vērtīgākais, kas tajās ir, ir olbaltumvielas. Atšķirīgas ir vien šo uzturvielu proporcijas – skaidrs, ka viena maza paipalu oliņa satur mazāk kaloriju nekā viena vistas ola.
Lieldienās arī bērniem nevajadzētu aizliegt ēst olas. "Labāk lai viņi ēd vistas, nevis šokolādes olas, kas gan mūsdienās bērnu vidū ir daudz populārākas. Turklāt pēc "stipro" olu kaujām, bērniem var piedāvāt kādu raibu paipalu oliņu. Tās mazuļiem ir īpaši ieteicamas, jo nekad neizraisa alerģiju. Paipalu olas iesaka gastrīta, anēmijas, galvassāpju, hroniskas pneimonijas, bronhiālās astmas un tuberkulozes gadījumā, kā arī pētījumi apliecina to labvēlīgo ietekmi uz bērnu intelektuālo spēju attīstību," norāda G. Rijkure.
Lai olas pagatavotu veselīgi ideāli būtu tās vārīt vai gatavot omleti, kurai var pievienot sēkliņas, piemēram, saulespuķu, sezama, čia sēklas, dažādus zaļumus, dārzeņus un diedzējumus.
Ja pēc Lieldienām paliek pāri daudz neapēstu vārītu olu, tās var pagatavot salātos, tikai ierastā krējuma un majonēzes vietā gan labāk izvēlēties bezpiedevu jogurtu, sinepes, garšaugu maisījumus ar nelielu sāls piedevu vai kādu liesāku ķiploku mērci, kas dos līdzvērtīgas garšas nianses ierastajam ēdienam.
Tāpat olas lieti noderēs pie zupām vai gluži vienkārši tās var pagatavot ar pildījumu, protams, padomājot cik treknas un sālītas piedevas tiek pievienotas. Vairums cilvēku
pat neapzinoties ikdienā uzņem vairāk nekā ieteicamos 5 g sāls. Ir svarīgi atcerēties, ka sāli satur arī maize, siers, konservēti un citi rūpnieciski sagatavoti produkti. Tieši pārmērīga sāls lietošana uzturā izraisa augstu asinsspiedienu, kas savukārt
var būt par cēloni nopietnām sirds un asinsvadu slimībām, nieru slimībām.
Ja vēlas samazināt ķermeņa svaru, olas būs neiztrūkstoša ēdienkartes sastāvdaļa, jo viena ola vidēji satur tikai 70 kalorijas, turklāt olās ir ļoti daudz olbaltumvielu, kas organismā neveidos tauku rezerves, bet pats labākais - olas dos ilgstošu sāta sajūtu.
Īpašie pavasara piedāvājumi no Veselības centra 4 asinsvadu veselībai:
Flebologa konsultācija un kāju vēnu izmeklējums ar 40 % atlaidi, kā arī īpašas cenas vēnu operācijāmhttp://ejuz.lv/7k5
Kardiopulmonālais slodzes tests Lattelecom maratona dalībniekiem ar 15 % atlaidi
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
