"Ola ir ļoti pretrunīgs pārtikas produkts, par ko zinātnieki joprojām strīdas. Taču jaunākie pētījumi ir par labu olām kā vienam no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem ar visām organismam neaizvietojamajām aminoskābēm", stāsta Veselības centra 4 Wellslim centra uztura speciāliste Guna Rijkure. Tieši stereotips, ka olas dzeltenums satur daudz holesterīna un tādējādi izraisa sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, ir par pamatu, ka daži cilvēki tās vispār atsakās lietot uzturā. Tomēr jāatceras, ka holesterīna daudzums uzturā praktiski neietekmē holesterīna līmeni asinīs. Ja dietologs vai uztura speciālists nav ieteicis ierobežot holesterīna uzņemšanu ikdienā, tad nevajadzētu pievērst uzmanību tam, cik olas apēd. Piemēram, vienā dzeltenumā ir līdz 210 mg holesterīna – tas it kā ir daudz, bet tā ir dienas deva, ko cilvēks oficiāli drīkst uzņemt. Tā kā katru dienu droši var apēst vismaz vienu olu. Ja ikdienā ēdīsim veselīgi, tad arī Lieldienās – tās var būt pat desmit apēstas olas, un tas neko neietekmēs. Holesterīna līmeni negatīvi varētu ietekmēt, ja mēs katru dienu veselu mēnesi ēstu piecas olas dienā," atzīst G. Rijkure.
Ja holesterīnu uzņem normas robežās, tas ir labs, jo tas ir lipīds, no kā organisms veido hormonus, tas nepieciešams katrai organisma šūnai; no holesterīna aknās veidojas žultsskābe, dzimumhormoni dzimumorgānos; no holesterīna veidojas arī virsnieru garozas hormoni, kas veicina vitamīna D izstrādāšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
