Portāls DELFI sarunu festivālā gan piedalījās ar trim savām diskusijām –“Pilsoniskā sabiedrība: vētrainie 2020tie”,“Kādas problēmas skar gan aprūpējamos, gan aprūpētājus mūsu valsts sociālās sistēmas ietvaros” un “Vai žurnālistikai mūsdienās ir nākotne?” –, gan kalpoja par norises vietu citām 12 diskusijām, gan nodrošināja tiešraižu retranslēšanu (kopumā 45 diskusijas), gan arī plaši atspoguļoja festivāla norisi visu četru dienu garumā, kopumā publicējot vairāk nekā 50 rakstu, no kuriem lielāko daļu var izlasīt šeit un kurus lasījuši vairāk nekā 117 000 DELFI lasītāju.
DELFI sociālo tīklu kanālos izvietojām 14 video, un no tiem visplašāko uzmanību izpelnījās tieši sociālie jautājumi. Sarunu fragmenti no diskusijas par izaicinājumiem aprūpē jau guvuši vairāk nekā 170 tūkstošus skatījumu, desmitiem cilvēku daloties pieredzes stāstos, bet neskaitāmiem citiem – paužot atbalstu tiem, kuri par tik privātiem jautājumiem saņēmuši drosmi runāt publiski.
"DELFI studija, kas šogad kļuva par vienu no festivāla norises vietām, jau pēc būtības ir radīta tiešraižu nodrošināšanai, tāpēc noteikti bija labs starta punkts, lai iekļautos festivāla kopējā norisē. Tomēr šāda apjoma un sarežģītības pasākums ar daudzām iesaistītajām pusēm (katram DELFI studijā notiekošajam pasākumam, līdzīgi kā citās “Lampa” studijās, bija savs rīkotājs) noteikti bija arī mūsu kopīgais izaicinājums. Droši varu teikt, ka DELFI komanda bija daļa no “Lampa” komandas, par ko liels paldies!" Festivāla “Lampa” producente Lelde Prūse.
Portālā DELFI lielāko rezonansi izpelnījās DELFI žurnālistes Ditas Vinovskas vadītā diskusija “Kādas problēmas skar gan aprūpējamos, gan aprūpētājus mūsu valsts sociālās sistēmas ietvaros” (16 tūkstoši skatījumu), kas turpināja jau iepriekšējos gados DELFI labdarības projektā “Stiprini stipros” iesākto tematiku.
Diskusijā, kas tapa sadarbībā ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv”, piedalījās “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, DELFI nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Laura Dzērve, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktors Andris Bērziņš un rakstniece un aktrise Ilona Balode-Ūdre, kura lielu daļu savas dzīves velta rūpēm par vīru Rolandu Balodi-Ūdri.
Diskusijas dalībnieki sarunā izgaismoja to, cik būtiski aprūpes jautājumi ir visai sabiedrībai. Kā būtiskākie jautājumi, kas kavē izmaiņu ieviešanu, tika minēti finansējuma trūkums, sadrumstalotība dažādu pakalpojumu nodrošināšanā un sistēma, kas nav piemērota cilvēka dzīves realitātei.
Vairāk par diskusijā "Kādas problēmas skar gan gan aprūpējamos, gan aprūpētājus mūsu valsts sociālās sistēmas ietvaros" runāto lasi šeit!
Otrajā vietā ierindojās diskusija “Pilsoniskā sabiedrība: vētrainie 2020tie” (13 tūkstoši skatījumu), kurā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte un Londonas Ekonomikas augstskolas (LSE) pasniedzēja Una Bergmane. Sarunu vadīja Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents Artis Svece.
Kopā viņi meklēja atbildes uz jautājumiem: “Cik veiksmīgi pilsoniskā sabiedrība attīstījās pēcpadomju Latvijas Republikā?”, “Kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm, bijušajām padomju republikām un Rietumeiropas demokrātijām?”, “Kāda ir mediju loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā?” u. c.
Sarunas gaitā tika uzsvērta gan mediju vides nozīmība pilsoniskas sabiedrības veidošanā un uzturēšanā, gan tirzāta “cancel” kultūra, gan arī kritizēta Padomju Savienības negatīvo nospiedumu biežā piesaukšana attiecībā uz mūsdienu sociālajiem un politiskajiem procesiem.
Vairāk par diskusijā "Pilsoniskā sabiedrība: vētrainie 2020tie" spriesto lasi šeit!
Trešā DELFI diskusija “Vai žurnālistikai mūsdienās ir nākotne?”, ko bija iespējams vērot arī klātienē kinoteātrī “Splendid Palace”, izpelnījās 6,3 tūkstošus skatījumu. Sarunā piedalījās DELFI žurnāliste Sanita Upleja, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vidusskolniece un topošā žurnāliste Laura Elizabete Jansone, LU Sociālo zinātņu fakultātes studente Laura Selīna Puķe, “ReTV” Ziņu dienesta žurnāliste Santa Ādamsone, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Kristaps Feldmanis un TV raidījumu vadītājs un žurnālists Kārlis Streips. Savukārt diskusiju moderēja reklāmas un mediju satura veidotājs Mārtiņš Pavasaris.
Diskusijas dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem, kas skar žurnālista profesijas šodienu un iezīmē nākotni, proti: kādas ir nemainīgās žurnālista aroda prasmes, bet kādas nosaka jaunie apstākļi? Vai īstenam žurnālistam ir nepieciešama izglītība? Vai Latvijas žurnālistiem var uzticēties? Un kā atšķirt žurnālistiku no apmaksātas informācijas? Caur reāliem piemēriem iz dzīves tika “taustītas” žurnālistikas robežas, iezīmējot gan sabiedrības kritiskās domāšanas spējas, gan žurnālistu ētiku.
Plašāk par diskusijā "Vai žurnālistikai mūsdienās ir nākotne?" spriesto lasi šeit!
"Šī gada festivāls bija liels izaicinājums “Lampas” komandai – vairākas studijas ar klātienes apmeklējumu trijās pilsētās – Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē –, teju 80 kopā skatīšanās vietas visā Latvijā, simtiem partneru, ar kuriem organizējām 240 pasākumus, kurus visus varēja noskatīties tiešsaistē. Kad aprīlī sākām plānot festivālu, mēs pat ne tuvu nevarējām iztēloties to vērienu un arī darba apjomu, līdz ar to esam gandarīti un priecīgi, ka, par spīti apstākļiem, radījām jaunus veidus, kā piedzīvot festivālu, – tiešsaistē un klātienē. Pārmaiņas, kas notiek pasaulē, ir veicinājušas festivāla izaugsmi ārpus vietas un laika." Festivāla “Lampa” programmas kuratore Egita Prāma
Neizpalika arī tradicionālais “Politiķu cepiens”, kurā Rūdolfa Kugrēna, Anetes Konstes, Edgara Bāliņa un aktiera Jāņa Kroņa cepināšanai ļāvās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un Rīgas mēra amata kandidāti Oļegs Burovs un Vilnis Ķirsis, kā arī “Politiķu disko”, kurā ar Toma Grēviņa atbalstu dīdžeja lomā iejutās un muzikālajiem spēkiem mērojās seši Latvijas politiķi, tostarp bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers.
Visvairāk no sarunu festivāla “Lampa” norišu atspoguļojuma rakstiem DELFI lasītājiem interesēja:
'Burovs atrāda četrus pulksteņus': soctīklotāji apspriež 'Lampā'' izcepinātos' politiķus
Kairišs: Covid-19 ļauj Latvijā piedzīvot ksenofobiskās pasaules scenāriju
Video: 'Liberāļu valpurģu' fināls. Festivāls 'Lampa' izskan līdz ar politiķu cepienu
Levits par demokrātiju Latvijā – 'salīdzinoši vienkārši no ielas kļūt par ministru'
Tiesa, rīkotājiem festivāls vis nebeidzas ar tā pēdējo dienu. Darbs aizvien turpinās – tiek apkopoti dati un izvērtēts paveiktais, lai nākamgad “Lampa” būtu vēl interesantāka un pieejamāka.
“Tāpat ļoti priecājos, ka šī gada “Lampa” turpinās dzīvot vēl vismaz līdz nākamā gada festivālam, jo visu sarunu, diskusiju, stāvizrāžu, muzikālo performanču ieraksti būs pieejami arhīvā mājaslapā, un es pati par sevi zinu, ka tas, ko skatīšos un klausīšos rudens un ziemas vakaros, būs, tā teikt, “Lampas” “Netflix”!” rezumē Prāma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!