*Reklāmraksti 2015 - 3042
Foto: Publicitātes attēls
Īss sarunas atreferējums ar Oļegu no ciemata Latgalē – Krievijas pierobežā. Satiekam Oļegu pie ciematiņa veikala, viņš ir vīrs spēka gados – ap 40, noaudzis ar nedēļu neskūtiem bārdas rugājiem, nedaudz nevīžīgu, bet pietiekoši tīru apģērbu. Redzams, ka vīru nedaudz moca paģiras no iepriekšējā vakara uzdzīves. Viņš piekrīt ar mums aprunāties "par dzīvi". Piesēžam uz paaugstas puķudobes betona maliņas turpat blakus veikalam. Viņš atver tikko iegādāto divlitrīgo plastmasas alus pudeli un dāvā arī mums, tomēr laipni atsakāmies, aizbildinoties, ka būs jāstūrē tālāk.

Ar ko nodarbojies?
Tā neko, esmu bezdarbnieks jau vairākus gadus. Piepelnos ar gadījuma darbiem - te apkārtnē ir vairākas saimniecības, kur šo to var padarīt. Kādus 10 eiro un pusdienas var dienā nopelnīt, var arī vairāk, bet tad ir baigi "jāraujas"...

Vai pastāvīgu darbu nemeklē?
Nav jaut tik viegli te atrast un negribas jau arī vergot pie saimniekiem visu dienu par dažiem simtiem eiro mēnesī... Man, ziniet, patīk "ieraut", bet nākamajā dienā jau nekāda strādāšana nesanāk, un tad saimnieks dusmīgs... Man ar gadījuma darbiem un haltūrām pietiek - aliņam un smēķiem sanāk, dzīvoju pie mātes, viņa saņem pensiju, kaut kā iztiekam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit