"Korupcija pastāv, jo ir personas, kas grib iegūt sev labvēlīgākus, ātrākus vai prettiesiskus lēmumus no amatpersonām, kas apveltītas ar varu. Pretī ir negodprātīgās valsts amatpersonas, kas šādā veidā grib iedzīvoties - celt lepnas mājas, iegādāties dārgus džipus. Kukuļdošana kropļo jebkuru procesu, ir ārpus tiesiskuma un saprāta robežām. Ražotāji un tirgotāji, kas ievēro likumus, maksā nodokļus, tiek nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Kontrabanda un korupcija sadārdzina citas preces un pakalpojumus, sekas ir jūtamas visapkārt un no tām cieš visi Latvijas iedzīvotāji," brīdina "Delna" vadītājs.
"Korupcijas cēloņi katrā gadījumā ir atšķirīgi. Ja runājam par kontrabandu, cēlonis varētu būt preču ievedēja vēlme iedzīvoties, nelikumīgi tirgojot preces, nepērkot licences un nemaksājot nodokļus bez jebkādas atbildības. Savukārt amatpersonas ar savu varu ļauj kontrabandistiem savus plānus realizēt, pieņemot dažādus labumus. Kā labvēlīga augsne šiem likumpārkāpumiem ir nesodāmības sajūta - abas puses uzskata, ka netiks pieķertas un sodītas, jo diemžēl valsts nespēj efektīvi cīnīties ar kontrabandu," secina G. Jankovs.
Galvenā problēma - nesodāmības sajūta
"Ja arī tiesībsargi ziņo, ka cīņa ar kontrabandu uzlabojas, iedzīvotāji to nejūt. Varam šodien aiziet uz Centrāltirgu vai "Latgalīti", vai aizbraukt uz pierobežu, un varēsim ļoti brīvi nopirkt jebkuru kontrabandas preci - alkoholu, cigaretes vai degvielu. Turklāt šīs preces varēs nopirkt brīvi, bez īpašām problēmām. Tāpēc uzskatu, ka cīņa ar kontrabandu nav tik sekmīga, lai mēs varētu aplaudēt. Galvenā problēma ir nesodāmības sajūta - diemžēl visas kontrabandā iesaistītās puses ir drošas, ka pastāv ļoti zems riska procents būt pieķertam," savu viedokli pauž G. Jankovs.
Muitu un nodokļu iekasēšanu "Delna" identificējusi kā divas no jomām, kas ir vismazāk aizsargātas no korupcijas. "Caur valsts robežu notiek ļoti liela preču kustība, un muita ir pirmais saskarsmes posms precēm, kas nonāk Latvijā. Ja tiek veikta fiziskā kontrole viens pret vienu ar uzņēmēju, tad, jo šie principi vai ētikas normas konkrētajai amatpersonai būs zemākas, jo lielāks ir korupcijas risks - pievērt acis, saņemt atlīdzību un ielaist preci, kas automātiski nonāk nelegālajā tirgū," muitas augstā korupcijas riska iemeslus skaidro G. Jankovs.
Zibens spēriens kā kontrabandas aizsegs
Viņš atminas, ka bija aktīva pretestība iecerei uzstādīt robežnovērošanas kameras. Pēc tam bija gadījumi, kad pārbaudēs vai augstu ierēdņu vizītēs tika paziņots, ka nesen iespēris zibens, tāpēc kameras nedarbojas. "Izrādījās, ka ministrs neko nevar ietekmēt un visiem šķita pašsaprotami, ka zibens spēriena dēļ novērošanas kameras nedarbojas. Tā ir bezatbildība! Ceru, ka tagad tik klaji pārkāpumi nenotiek," saka G. Jankovs, piebilstot, ka par šiem piemēriem pat vidusskolēni ir šokā.
"Cilvēki zina, ka korupcija ir slikta, bet plāta rokas un taisnojas - ko tad mēs tur varam labot, tur jau augšās viss nolemts, mēs neko nevaram ietekmēt. Un te nu mēs kļūdāmies, jo ikviens no mums var ietekmēt šos procesus, sākot ar to, ka aiziet uz vēlēšanām un nobalstot. Un izdarīt gudru izvēli, nevis vienkārši iemest sarakstu vai neiemest neko, bet likt plusiņus un svītrot. Un aktīvi iesaistīties vietējās pašvaldības dzīvē, ziņot par nejēdzībām, ko pamana, būt aktīvam pilsonim, nevis nokārtu galvu sūdzēties, cik grūta dzīve," norāda sabiedrības par atklātību "Delna" direktors.
Zemgalē sekmīgi ķer kukuļdevējus
Kā pozitīvu piemēru G. Jankovs min Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldi, kas pastiprināti strādā kukuļdošanas apkarošanas jomā un ir ieviesusi prēmēšanas sistēmu darbiniekiem, kas pieķēruši kukuļdevējus vai ņēmējus. "Šī metode strādā, un šāda prakse būtu jāpārņem arī citu reģionu policijas pārvaldēm, taču interesanti, ka Zemgales pozitīvā prakse tiek ignorēta. Kādā no Saeimas apakškomisiju sēdēm Zemgales policijas priekšniekam deputāti jautāja, kā izdevies ieviest šādu sistēmu. Atbilde skanēja - aizrotējiet mani uz citu reģionu, tad parādīšu, kā tas izdarāms, tas ir gribas jautājums," atstāsta G. Jankovs.
"Lai mazinātu nesodāmības sajūtu kontrabandas darboņiem, pirmkārt, jāsāk ar to, ka jānodrošina aizsardzība trauksmes cēlējiem, kas ziņo par nelikumīgu preču tirdzniecību. Otrkārt, būtu jāpanāk, ka valsts iestādes efektīvi apstrādā to informāciju, ko ziņo iedzīvotāji, lai nebūtu situācijas, kad cilvēks noziņo, bet pret viņu vēršas pašvaldības policija. Tā nav sistēma, bet tādi gadījumi ir bijuši, un tie pilnībā nosit vēlmi sabiedrībai iesaistīties un cīnīties pret šādām problēmām. Treškārt, ir jāceļ sabiedrības apziņa, jāskaidro, kādu kaitējumu nodara nelegālās cigaretes, alkohols un citas preces, ka, izvēloties kontrabandas preci, ietaupot tos dažus eiro, tas ietekmē ikvienu no mums," uzsver G. Jankovs, piebilstot, ka, iespējams, būtu arī jāizvērtē iespēja sodīt cilvēkus, kas iegādājas kontrabandas preces.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!