Atbilstoši "SSE Riga" ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem ES, kā arī divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5-13,2% no IKP.
Pirms gada valdība definēja ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, un solīja, ka mazināšanas pasākumi būs galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Plānu mērķa sasniegšanai Finanšu ministrija izstrādāja gandrīz gadu, un tas satur 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.
Biedrība BASE atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas (FM) apkopoto "Valsts iestāžu darba plāna projektu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam" (Plāns) projektu, tomēr uzskata, ka piedāvātie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai neļaus sasniegt valdības izvirzīto mērķi, proti, būtiski kāpināt valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomiku. BASE eksperti iesaka valdībai sadarbībā ar uzņēmējiem un ekspertiem turpināt darbu pie Plāna, lai ar efektīviem pasākumiem samazinātu ēnu ekonomiku daudz straujāk nekā par FM minēto vienu procentu gadā.
"Plānā ir nesamērīgs uzsvars uz kontroles pasākumiem un kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanu - pie šādiem pieskaitāmi 37 no 50 plānā iekļautajiem pasākumiem, kas nes līdzi papildu administratīvo slogu uzņēmējiem," saka BASE valdes loceklis Jānis Butkevičs.
"Plānā ietvertie priekšlikumi veidot darba grupas, izvērtēt idejas un sagatavot informatīvos ziņojumus liecina par fokusu uz procesu, nevis uz sasniedzamo rezultātu. Turklāt Plānā iztrūkst sākotnēja ietekmes izvērtējuma, proti, cik uzņēmējiem un valstij izmaksātu priekšlikumu ieviešana, piemēram, katra kases čeka parakstīšana ar elektronisku parakstu. Darbs pie Plāna jāturpina," uzsver J. Butkevičs.
BASE eksperti uzskata, ka šobrīd Plāna projektā trūkst tādu būtisku jomu kā nodokļu politikas pilnveidošana, sodu piemērošanas efektivitātes uzlabošana, nodokļu samaksas vienkāršošana, budžeta finansējuma izlietojuma pilnveidošana un korupcijas apkarošana. Bez šīm jomām Plāna projekts ir nepilnīgs un nesasniegs būtisku ēnu ekonomikas samazinājumu.
"Ambīcija ēnu ekonomikas mazināšanai neapšaubāmi ir redzama, tomēr Plāna projekts neliecina, ka tā var tikt sasniegta tuvāko piecu gadu laikā. Ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību. Līdz ar to Plāna veidošanā un realizēšanā ir svarīga ne tikai visu atbildīgo ministriju iesaistīšana, bet arī plašāka sociālo partneru, tai skaitā dažādu nozaru uzņēmēju pārstāvju iesaiste," norāda A. Sauka.
Pēc viņa teiktā, plāna papildināšana vairākās būtiskajās jomās, sevišķi attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, t.sk. nodokļu sistēmas pilnveidošanu, ļautu samazināt ēnu ekonomikas apjomu daudz straujāk nekā par 1% gadā, kā to pašreiz paredz FM. Tāpat būtu svarīgi izvērtēt atsevišķu Plānā ietverto represīva rakstura pasākumu ietekmi uz birokrātijas palielināšanos, lai nesanāk apkarojot ēnu ekonomiku apkarot uzņēmējdarbību.
Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (izvairīšanās no nodokļu maksāšanas), kas šobrīd veido aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!