*Reklāmraksti 2016 - 7
Foto: Publicitātes attēls
Finanšu ministrijas sagatavoto ēnu ekonomikas apkarošanas plānu nepieciešams papildināt ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem un jāizvērtē atsevišķu represīvu pasākumu ietekme uz birokrātijas palielināšanos, lai nesanāk apkarojot ēnu ekonomiku apkarot uzņēmējdarbību, brīdina biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) un "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Atbilstoši "SSE Riga" ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem ES, kā arī divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5-13,2% no IKP.

Pirms gada valdība definēja ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, un solīja, ka mazināšanas pasākumi būs galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Plānu mērķa sasniegšanai Finanšu ministrija izstrādāja gandrīz gadu, un tas satur 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit