Kontrabandisti: spiegi un savas valsts nodevēji
Foto: Publicitātes foto
Kontrabandisti lielākā vai mazākā mērā ir problēma būtībā ikvienai pasaules valstij. Tie ir organizēti grupējumi, kas iedzīvošanās motīvu vadīti parasti nodarbojas ar dažādu preču slēptu transportēšanu pāri valsts robežai apejot muitas kontroli. Ļoti bieži tie paši grupējumi nodarbojas gan ar dažādu pārtikas un zīmola preču, gan arī narkotisko vielu, aizsargājamu dzīvnieku, dārgmetālu, ieroču un mākslas darbu nelegālu tirdzniecību. Latvijā, pateicoties robežai ar Krieviju un Baltkrieviju, vieni no vispamanāmākiem un aktīvākiem ir cigarešu kontrabandisti, kuru prece ir iecienīta ne vien Baltijas, bet arī citās ES valstīs.

Paši kontrabandisti visos laikos ir bijuši tikai "peškas", kas izdara melno darbu lielāku shēmu plānotāju vietā. Tomēr, ņemot vērā savas nodarbes specifiku kontrabandistiem ļoti bieži nākas "piehaltūrēt" arī dažādu valstu slepeno dienestu uzdevumā gan palīdzot slepus pāri robežai nogādāt ieročus un cilvēkus, gan arī palīdzot sarūpēt nepieciešamo informāciju.

Šādas haltūras visbiežāk nodrošina arī kontrabandistu biznesa pastāvēšanas ilgtspējīgumu – ja kontrabandists pilda slepeno dienestu uzdevumus, viņam ir nodrošināta zināma imunitāte pret aizturēšanu. Tas arī nodrošina viņa rūpala lielāku konkurētspēju pret nodarbes kolēģiem, kuriem varbūt šādas aizmugures nav. Līdz ar to ikvienam kontrabandistam ir jārēķinās ar iespēju, ka viņš ne vien kļūs par savas valsts apzadzēju, bet arī nodevēju, jo var nākties kalpot citas valsts slepenajiem dienestiem tikai tāpēc, lai viņu nenodotu policijai un varētu saglabāt savu "biznesu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!