Cīņai pret kontrabandu muitas pārvalde pilnveido tehnoloģijas un darbinieku zināšanas  (1)

Muitā atzīst, ka pilnvērtīga muitas kontroles procesa nodrošināšanā būtiska nozīme ir gan jaunām tehnoloģijām, gan citiem līdzekļiem, lai nodrošinātu efektīvu cīņu ar kontrabandu. Muitas tehniskā aprīkojuma modernizēšanas projektu īstenošana, vienlaikus nodrošinot arī atbilstošas muitas amatpersonu apmācības, ir nozīmīgākais faktors, kas ietekmējis muitas darba uzlabošanos cīņā pret kontrabandu. Iepriekšējos trīs gados paveikts nozīmīgs darbs, īstenojot muitas tehniskā aprīkojuma modernizēšanas projektus. Kopš pagājušā gada pilnīgi visi Latvijas sauszemes robežas, kas vienlaikus ir Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, muitas kontroles punkti ir nodrošināti ar vilcienu un autotransporta kravu kontroles skeneriem - skenēšanas iekārtas ļauj muitas amatpersonām caurskatīt konteinerus un transportlīdzekļus, tos neizkraujot, tādējādi saīsinās muitas kontroles pasākumu veikšanai nepieciešamais laiks. Arī patlaban VID Muitas pārvalde aktīvi strādā, turpinot pilnveidot muitas tehniskā aprīkojumu un attīstīt kinoloģijas dienestu, tajā skaitā, papildus piesaistot arī ES programmu un citu finanšu instrumentu programmu finansējumu. 2017.gadā Baltijas valstu muitas administrācijas pabeidza kopīgi realizēt Baltijas kravu skeneru sasaistes projektu (BAXE), kura īstenošanai tika saņemts Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) programmas "Hercule III" finansējums. Īstenojot projektu, tika nodrošināta Baltijas valstu kravu skeneru sasaiste vienotā tīklā, kas ļauj uzlabot skenēto attēlu analīzes kvalitāti, kā arī izveidota apmācību klase un modulis, lai uzlabotu muitas amatpersonu kvalifikāciju. Kā stāsta Muitas pārvaldē, pašreiz sākts darbs pie minētā projekta paplašināšanas, lai BAXE projektā integrētu jaunākos uzstādītos, kā arī patlaban būvniecības stadijā esošos kravu skenerus - Liepājā, Ventspilī -, ko plānots nodot ekspluatācijā līdz 2018.gada beigām.

Lai pilnveidotu muitas kontroles pasākumu īstenošanu, palielinot to efektivitāti, VID telpās Talejas ielā 1, Rīgā, ir izveidots Muitas kontroles atbalsta centrs. Muitas kontroles atbalsta centrs nodrošina analītisko atbalstu muitas kontroles punktos strādājošajām muitas amatpersonām, koordinē muitas kontroles pasākumus, kā arī nodrošina risku mazinošo pasākumu izstrādi un izpildes uzraudzību, izmantojot pieejamos tehniskos līdzekļus. Patlaban muitas kontroles punktos tiek ieviesta jauna videonovērošanas sistēma, kas ļaus uzraudzīt tajos notiekošo muitas kontroles procesu, muitas tehnisko līdzekļu izmantošanu, kā arī konstatēt un novērst to bojājumus. Tāpat pašlaik norit aktīvs darbs pie Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas (TLKAIS) modernizācijas un paplašināšanas, nodrošinot esošās sistēmas modernizāciju un TLKAIS uzstādīšanu vēl piecās robežšķērsošanas vietās uz ES ārējās robežas (Liepāja, Ventspils, Pededze, Meikšāni, Kaplava), kā arī tiks nodrošināta TLKAIS sasaiste ar analogu sistēmu Polijā. Patlaban jau ir nodrošināta TLKAIS sasaiste ar analogām sistēmām Lietuvā un Igaunijā.

Tāpat viens no Muitas pārvaldes uzdevumiem, lai arī turpmāk stiprinātu muitas kontroles pasākumus uz Latvijas iekšējās un ārējās robežas muitas fiziskās kontroles nodrošināšanai ir kinologu ar darba suņiem kvalifikācijas pilnveidošana, tāpēc nākotnē plānots izveidot kinologu un darba suņu mācībām atbilstošu vidi un infrastruktūru, pielāgojot VID lietošanā esošo teritoriju un ēkas Rēzeknē. Pašreiz muitas fiziskās kontroles nodrošināšanai iesaistīts 41 speciāli apmācīts darba suns. Muitas dienestā strādājošie darba suņi ir apmācīti tabakas izstrādājumu, narkotisko vielu un skaidras naudas meklēšanā. Lai nodrošinātu sabiedrības aizsardzību, ierobežojot narkotisko un psihotropo vielu plūsmu, tabakas izstrādājumu kontrabandu, skaidras naudas nelikumīgu pārvietošanu, muitas kinologi ar darba suņiem veic kontroles pasākumus arī sadarbībā ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, Valsts policiju, Drošības policiju un citām.

Muitas darbā nozīmīga loma ir starptautiskai sadarbībai, gan kopīgi īstenojot operācijas, gan daloties pieredzē un zināšanās. Lai stiprinātu savstarpējo operatīvo sadarbību un veicinātu efektīvu un vienotu muitas kontroli 11 dalībvalstīs, kas atrodas pie ES ārējās austrumu un dienvidaustrumu robežas, 2016.gadā Eiropas Komisijas programmā Customs2020 tika izveidota Austrumu un dienvidaustrumu sauszemes robežas muitas ekspertu grupa (CELBET). Šogad tika uzsākta CELBET II projekta īstenošana. Kopš CELBET izveidošanas tās apakšgrupās strādā arī VID Muitas pārvaldes eksperti, kuri ar ārvalstu kolēģiem dalās zināšanās un pieredzē, izvērtē iespējas apvienot resursus un izstrādā priekšlikumus efektīvākai muitas kontrolei uz ES ārējās sauszemes robežas. CELBET aktivitātes ir saistītas ar riska vadību, operatīvo kontroli, muitas tehniskā aprīkojuma izvērtēšanu, muitas darbinieku apmācībām un sadarbības paplašināšanu. Ekspertu grupas izveide ir ļāvusi iesaistīto dalībvalstu muitas pārvaldēm intensīvāk risināt Savienības austrumu un dienvidaustrumu sauszemes robežu pārvaldības jautājumus, izmantojot vispusīgu un konsekventu pieeju.

Savukārt Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) atzīmē, ka aktīvi piedalās informatīvajās kampaņās, piemēram, "Atvērto durvju diena VID", drošības festivāls "Piedzīvojumu vasara", kur tiek demonstrēts aprīkojums un sniegta izglītojoša informācija par narkotisko vielu ietekmi, kā arī sadarbībā ar Muitas pārvaldes kinologiem jau vairākus gadus mācību iestādēs vada lekcijas skolēniem par narkotisko vielu bīstamību un to izplatīšanas apkarošanu. NMPP amatpersonas savu zināšanu pilnveidošanai aktīvi piedalās dažādos mācību kursos un semināros gan Latvijā, gan ārzemēs, kas tiek piedāvāti noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Papildus VID un citu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu piedāvātajiem mācību kursiem NMPP amatpersonas piedalās arī Eiropas Policijas koledžas (CEPOL) piedāvātajos kursos, kas tiek organizēti ES tiesībaizsardzības iestādēm, kur no citu ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu kolēģiem iegūst jaunas zināšanas par kontrabandas apkarošanas metodēm.

Tomēr pastāv aspekts, kur, pēc Neatkarīgās muitnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Edgara Mazula domām, muitai nākotnē vēl ir ar ko strādāt - adekvāts atalgojums un labas sociālās garantijas muitniekiem un finanšu policistiem. Mazuls gan piekrīt, ka algas nenoliedzami turpina celties, tas noticis arī šogad, tomēr arodbiedrības mērķis - panākt algu muitniekiem līdz 1100-1200 eiro uz rokas nav sasniegts, tāpat neesot izdevies izcīnīt arī izdienas pensijas, lai gan diskusijas par to notiek. Pēc viņa domām, izdienas pensiju jautājums nākotnē ir jo īpaši svarīgs, jo tas skar ne tik daudz materiālo pusi, cik "dzīvības jautājumu", jo ilglaicīgais muitnieku darbs maiņās ilgtermiņā neatstāj pozitīvu iespaidu uz veselību. Mazuls arī norāda, ka muita strauji noveco, tāpēc ir vajadzīga motivējoša atalgojuma sistēma un citas garantijas. Viņaprāt, ja pastāv vēlme piesaistīt profesionālus un motivētus darbiniekus, jautājums nav risināms ar vienreizējām piemaksām - atalgojuma politikai ir jābūt ilglaicīgai. Arodbiedrības vadītājs uzskata, ka muitas darbinieki savā darbā uzņemas zināmu risku, un tas ir jāatalgo.

Simboliski ir tas, ka jūlija sākumā tika atzīmēta Muitas savienības 50.gadadiena, kuras laikā uz brīdi tikai atjaunota muitas kontrole Rīgas pasažieru ostā. Tādā veidā tika atgādināts par priekšrocībām, ko 14 gadus nodrošina Latvijas atrašanās ES muitas savienībā, tostarp brīva, ērta, droša un ātra ceļošana ES, kur muitas kontrole uz robežām starp dalībvalstīm netiek veikta. Izsakoties par Latvijas muitas dienesta attīstību, VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ingrīda Gulbe-Otaņķe pauda, ka, Latvijai, iestājoties ES, akcenti ir mainījušies un muitas galvenais uzdevums ir aizsargāt sabiedrību, nepieļaujot, ka brīvā apritē nonāk cilvēkiem bīstamas vai viltotas preces un narkotiskās vielas. Lai spētu to nodrošināt, muitas 28 darbības gados tika pakāpeniski izveidota moderna infrastruktūra. "Ja pirms 28 gadiem atjaunotā Latvijas muita darbību sāka celtnieku tipa vagoniņos, tad šodien visi ES ārējās robežas autoceļu un dzelzceļu muitas kontroles punkti ir aprīkoti ar jaudīgām skenēšanas iekārtām. Tas ļauj muitas amatpersonām caurskatīt transportlīdzekļus un konteinerus, tos pat neizkraujot. Milzu soļi ir sperti riska analīzes jomā. Ir ieviesta arī vienota elektroniskā sistēma visu muitas formalitāšu kārtošanai gan uzņēmējiem, gan muitas amatpersonām un citu iesaistīto dienestu darbiniekiem. ES ārējā robeža ir droša, stipra un aizsargāta," labos darbus uzsvēra Gulbe-Otaņķe. Savukārt Rīgas Tehniskās Universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta profesors Aivars Vilnis Krastiņš akcentēja muitnieku izglītības nozīmi, skaidrojot, ka neatkarības gados būtiski izmainījies muitnieku izglītības līmenis un ka "šodien Latvijas muitnieki ir vieni no izglītotākajiem pasaulē".