Elektronisko cigarešu nozarē dramatiski pieaug kontrabandas apjomi  (5)

Gluži cita, pat dramatiska ir situācija elektronisko cigarešu nozarē. Pēc legālo tirgotāju aplēsēm, pašlaik jau vismaz puse no elektronisko cigarešu un to šķidrumu tirdzniecības apjoma Latvijā ir kontrabandas vai viltojumi, kas rada ievērojamus zaudējums gan godīgajiem tirgotājiem, gan valsts budžetam – neieņemto nodokļu veidā un pildot kontrabandas darboņu kabatas. Šāda situācija ir izveidojusies vairāku nepārdomātu lēmumu dēļ, kad viena valsts institūcija it kā "rūpēs par sabiedrības veselību" nosaka dažādus šo produktu tirdzniecības ierobežojumus, savukārt citas – kuru kompetence ir cīņa ar nelegālo tirdzniecību un kontrabandu – pat pie labākās gribas īsti nespēj ar to cīnīties.

Nav noslēpums, ka, sekojot pasaules tendencēm, arī Latvijā aizvien populārākas kļūst dažādi parasto smēķējamo cigarešu aizvietotāji, kas pamatojas gan ar vēlmi meklēt mazāk kaitīgas alternatīvas, gan ar dzīvesstila izmaiņām. Daļa no smēķētājiem, kas apzinās cigarešu kaitīgumu, bet nespēj vai nevēlas to lietošanu atmest uzreiz, izvēlas alternatīvus risinājumus – samazināta riska bezdūmu produktus.

Pie šādiem produktiem pieskaita elektroniskās cigaretes un aizvien populārākās karsējamas tabakas sistēmas (piemēram, Philip Morris piedāvāto IQOS). Jāatzīmē, ka elektronisko cigarešu nozares tiesiskais regulējums dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Lielbritānijā gan valsts, gan veselības aizsardzības pārstāvji to novērtē kā labu iespēju atmest smēķēšanu vai vismaz kā mazāk kaitīgu parasto cigarešu smēķēšanas alternatīvu, kas var mazināt tās negatīvās sekas. Latvija savukārt ir gājusi vieglāko jeb ierobežojumu un aizliegumu ceļu, neiedziļinoties citu valstu pieredzē un neizvērtējot aizliegumu ietekmi un potenciālās sekas.

Jau pāris gadus Latvijas likumdošana nosaka virkni ierobežojumu attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm un tajās izmantojamajiem šķidrumiem. Būtiskākie ierobežojumi ir saistīti ar aizliegumu pārdot un iegādāties elektroniskās cigaretes un tajās izmantojamos šķidrumus internetā un ar akcīzes nodokļa noteikšanu šķidrumiem, atkarībā no nikotīna daudzuma tajos. Jāpiezīmē, ka pašā diskusiju sākumā Veselības ministrija rosināja vispār aizliegt elektronisko cigarešu tirdzniecību un tikai argumenti par ieņēmumiem valsts budžetā spēja pārliecināt to nedarīt.

Pirms diviem gadiem, kad Saeimā tika pieņemts likums, kas aizliedza elektronisko cigarešu un to šķidrumu tirdzniecību internetā, oficiālais bezdūmu nozares tirgus Latvijā samazinājās 2 reizes. Savukārt plānotais produktu izvietošanas aizliegums veikalos, panākot šo samazinātā riska produktu novietošanu "zem letes", draud ar elektronisko cigarešu nozares pilnīgu pāriešanu pelēkajā tirgū. Kā liecina pašreizējā situācija, divu gadu laikā nevienai atbildīgajai iestādei nav izdevies apkarot vai vismaz kontrolēt nelegālo tirgu. Gluži pretēji, pateicoties pieņemtajam nepārdomātajam un neizkontrolējamajam regulējumam, kontrabanda šajā nozarē jau ir pārsniegusi 50% no legālā tirgus, kas kāda citā nozarē būtu neiedomājama situācija.

Šobrīd, paralēli augstāk minētajiem regulējumiem, Veselības ministrija vēlas ierobežot nikotīnu nesaturošu šķidrumu tilpumu un noteikt jaunus ierobežojumus samazināta riska produktu izvietošanai veikalos. Jautājums nav jauns un ir ticis uzdots neskaitāmas reizes – cik prātīgi ir ieviest jaunus ierobežojumus, ja neviens pat pie labākās gribas īsti nespēj nodrošināt esošās likumdošanas ievērošanu?

Turklāt ironiski, ka tieši nepilngadīgie, kas ir primārais veselības aizsardzības pasākumu mērķis, nekavējas "gūt labumu" no institūciju nespējas kontrolēt pašu aizliegto interneta tirdzniecību. Šobrīd ar pasta un kurjeru sūtījumiem ir elementāri iespējams saņemt elektroniskās cigaretes un tajās izmantojamos šķidrumus no ārzemēm un Facebook un citur internetā lasāmi kontrabandas un viltoto preču sludinājumi milzīgā apjomā ar skaidri un gaiši norādītām kontaktpersonām. Protams, bez nomaksātās akcīzes, bez atbilstoša iepakojuma, bez kvalitātes kontroles, bez pilngadības pārbaudīšanas. Bez visa, kas pašsaprotami jādara legāliem Latvijas uzņēmumiem. Nepilngadīgie ar sajūsmu var nekontrolēti iegādāties šķidrumus dažādos tilpumos, ko paši jauc un nedomā par sekām savai veselībai...

Šādā situācijā atliek vien izteikt cerības, ka jaunievēlētā Saeima spēs būt konstruktīvāka un rēķināsies ar savu lēmumu praktiskajām sekām – ne tikai uz papīra, bet arī realitātē un neturpinās ierasto praksi, ignorējot esošo problēmu risināšanu un izdomājot jaunas, tostarp arī samazināta riska bezdūmu nozarē.