Zinātnieki Dienvidkorejā trešdien paziņojuši, ka viņiem pirmo reizi pasaulē izdevies klonēt suni.
Suni klonēja Vū Suks Hvangs un zinātnieku grupa no Seulas Nacionālās universitātes, kas šogad jau pārsteidza pasauli, pavēstot, ka viņiem izdevies radīt cilmes šūnas ar pacienta specifisko ģenētisko materiālu, kas iegūtas no klonētiem embrijiem.
Hvangs sacīja, ka suņa veiksmīgā klonēšana varētu veicināt slimību ārstēšanu ar terapeitisko klonēšanu, izmantojot cilmes šūnas.
"Mūsu izpētes mērķis ir radīt klonētus suņus slimību modeļu [pētīšanai] ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem," preses konferencē paziņoja Hvangs.
Zinātnieku paziņojumā norādīts, ka viņu nolūks nav radīt mājdzīvniekus, bet gan dzīvniekus zinātniskajai izpētei.
Snapijs nāca pasaulē 24.aprīlī ar ķeizargrieziena operāciju. Mazuli iznēsāja surogātmāte - zeltainā retrīvera sugas pārstāve. Otrs kucēns - NT-2 nomira ar plaušu karsoni 22 dienas pēc nākšanas pasaulē.
Abi kucēni tika radīti no nobriedušām ādas šūnām, kas bija ņemtas no afgāņu vējasuņa šķirnes tēviņa, izmantojot somatisko šūnu kodolu pārstādīšanas metodi. Šādi iepriekš ir klonētas aitas, peles, govis, kazas, cūkas, truši, kaķi, mūlis un zirgs.
Zinātnieks Džeralds Šatens, kurš piedalījās pētījumā, norādīja, ka suņu klonēšana zinātniekiem varētu palīdzēt izprast slimības, kas skar gan suņus, gan cilvēkus, piemēram, vēzi un diabētu. Viņš sacīja, ka slimību ārstēšanas iespējas, izmantojot cilmes šūnu tehnikas, vispirms varētu izmēģināt uz suņiem, lai noskaidrotu, vai šīs metodes ir drošas un iedarbīgas, un pozitīvu rezultātu gadījumā tās izmantot cilvēku ārstēšanai.
Klonēšana terapeitiskos nolūkos nozīmē embriju kā cilmes šūnu avota radīšanu slimību ārstēšanai. Par šo procedūru pastāv konflikti, jo embriji vēlāk tiek iznīcināti. Embrionālās cilmes šūnas spēj attīstīties par jebkurām organisma šūnām vai audiem. Zinātnieki uzskata, ka no cilmes šūnām reiz varēs iegūt audus un orgānu transplantātus, lai dziedinātu diabētu, Parkinsona slimību, atjaunotu bojātas muguras smadzenes un ārstētu citas kaites.
Zinātnieki jau ilgi centās klonēt suni, un šī procedūra bija sarežģītāka nekā citu dzīvnieku klonēšana, jo laboratorijā nobriedušas, neapaugļotas suņa olšūnas radīt ir komplicētāk, jo, atšķirībā no citiem zīdītājdzīvniekiem, suņa olnīcas olšūnas izdala agrāk. Seulas Nacionālās universitātes zinātnieki olšūnas nenobriedināja laboratorijas apstākļos, bet tās ieguva jau nobriedušā stadijā no suņiem.
Par Seulas zinātnieku atklājumu vēstīts zinātnes žurnālā "Nature".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!