Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija ir gatava izmantot kodolieročus, ja tiks apdraudēts Krievijas valstiskums, suverenitāte vai neatkarība.
Putins trešdien publiskotā intervijā Krievijas valsts televīzijā pauda cerību, ka ASV izvairīsies no eskalācijas, kas varētu izraisīt kodolkaru, taču uzsvēra, ka Krievijas kodolspēki ir tam gatavi.
Jautāts, vai viņš kādreiz ir apsvēris iespēju Ukrainā izmantot kodolieročus, Putins atbildēja, ka šāda vajadzība nav bijusi. Viņš arī pauda pārliecību, ka Maskava sasniegs savus mērķus Ukrainā, un sacīja, ka jebkura vienošanās sarunās iespējama tikai ar Rietumu garantijām.
Rjazaņā deg naftas pārstrādes rūpnīca
Krievijā Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā trešdienas rītā pēc bezpilota lidaparāta trieciena izcēlies ugunsgrēks, apstiprinājis Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs.
"Trieciena rezultātā izcēlās ugunsgrēks. Saskaņā ar sākotnējo informāciju ir cietušie," savā "Telegram" kanālā raksta Malkovs, piebilstot, ka atrodas notikuma vietā.
Pēc ugunsgrēka naftas pārstrādes rūpnīcā Rjazaņā slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti divi cilvēki.
"Telegram" kanāls "112" raksta, ka rūpnīcai uzbruka trīs bezpilota lidaparāti, kas trāpīja divām pārstrādes iekārtām.
Šis ir jau trešais Krievijas naftas objekts, kas divu dienu laikā cietis no bezpilota lidaparātiem.
Naktī uz otrdienu bezpilota lidaparāti uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Ņižņijnovgorodas apgabalā un naftas bāzei Orlā. Tur izcēlās spēcīgi ugunsgrēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 426 870 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6752 tankus, 12 921 bruņutransportieri, 10 554 lielgabalus un mīnmetējus, 1017 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 715 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8105 bezpilota lidaparātus, 1919 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 13 932 automobiļus un autocisternas, kā arī 1699 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pentagons sola ātru palīdzības piegādi Ukrainai
Ieroči, munīcija un citi komponenti no jaunās 300 miljonu dolāru lielās militārās palīdzības Ukrainai, par kuru ASV paziņoja otrdien, tiks piegādāti pēc iespējas ātrāk, paziņojis Pentagona preses sekretārs ģenerālmajors Pets Raiders.
"ASV [Aizsardzības ministrijas] Transporta pavēlniecība, sadarbojoties ar Drošības atbalsta grupu Ukrainā, ir sākusi procesus, lai nodrošinātu, ka šī palīdzība tiek piegādāta pēc iespējas ātrāk. Tātad tas notiks ātri," otrdien paziņoja Raiders.
Spriežot pēc viņa sacītā, jaunās palīdzības paketes saturs nodrošinās Ukrainas bruņotos spēkus ar tik ļoti nepieciešamajām kaujas spējām vairāku nedēļu garumā.
Viņš piebilda, ka ASV administrācija un Pentagons turpinās cieši sadarboties ar Kongresu, lai panāktu nepieciešamo likumprojektu ar finansējumu ASV nacionālās drošības vajadzībām, kas ietver vairāk nekā 60 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai.
Savienotās Valstis otrdien paziņoja par jaunu palīdzības paketi Ukrainai 300 miljonu ASV dolāru apmērā. Palīdzība ietver raķetes "Stinger", munīciju HIMARS, 155 mm artilērijas šāviņus, 105 mm artilērijas šāviņus, prettanku sistēmas AT4, kājnieku ieroču munīciju, munīciju šķēršļu nojaukšanai un rezerves daļas.
Tā ir pirmā Pentagona palīdzības pakete Ukrainai kopš decembra, kad Aizsardzības ministrija atzina, ka iztērējusi līdzekļus savu krājumu atjaunošanai.
Trīs Eiropas līderi apspriedīs situāciju Ukrainā
Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien Berlīnē tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Polijas premjerministru Donaldu Tusku, lai apspriestu karu Ukrainā.
Tā būs pirmā līderu tikšanās "Veimāras trijstūra" formātā kopš pagājušā gada jūnija.
Pirms aptuveni trim nedēļām aptuveni 20 valdību vadītāji tikās Parīzē, lai apspriestu konfliktu Ukrainā. Konference beidzās ar dedzīgām domstarpībām jautājumā par iespējamo karavīru nosūtīšanu uz kara zonu.
"Veimāras trīsstūris" ir triju valstu organizācija, kas tika izveidota 1991.gadā, lai atbalstītu demokrātiju Polijā pēc komunisma sabrukuma un sekmētu Polijas un citu Austrumeiropas valstu tuvošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO.
Pēdējās sanāksmēs "Veimāras trijstūra" formātā galvenā tēma bijis Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
