Vairāki Krievijas finanšu, ekonomiskie un militārie rādītāji liecina, ka Krievija gatavojas plaša mēroga konvencionālajam karam ar NATO ne tūlītēji, bet, domājams, tomēr īsākā termiņā nekā to lēš daži Rietumu analītiķi, savā ikdienas ziņojumā raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Domnīcas eksperti norāda, ka 19. martā diktators Vladimirs Putins tikās ar Valsts domes frakciju vadītājiem, kuriem izklāstīja savas piektā prezidentūras termiņa prioritātes, uzsverot ekonomikas attīstīšanas nozīmīgumu.
Kara draudi, kurus pret pasauli vēlas vērst Krievija, ir atkarīgi no finanšu resursiem, kurs Putins spēs novirzīt kara ekonomikai, uzsver ISW. Pašlaik diktators cenšas radīt apstākļus ekonomikas stabilizēšanai.
Atsaucoties uz Putina runu 29. februārī, kurā Kremļa saimnieks kritizēja "eliti", kas deviņdesmitajos gados "piepildījusi savas kabatas", un pretnostatīja to "īstajai elitei" – strādniekiem un militāristiem, eksperti paredz, ka ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes stiprināšana prasīs vismaz kādas "sāpes" arī no turīgajiem "siloviku" izcelsmes uzņēmējiem. Vienlaikus Putins saprot, ka finansiālās represijas pret rūpniecības "silovikiem" var apdraudēt viņa politisko stabilitāti, tāpēc cenšas ietekmi uz tiem mazināt, lēš eksperti.
"Visticamāk, tā ir daļa no Krievijas finansiālās un iekšējās sagatavošanas potenciālajam liela mēroga konfliktam ar NATO, nevis tikai ilgstošam karam Ukrainā," teikts ziņojumā.
Kā gatavošanās potenciālajam karam ar NATO, visticamāk, uztverami arī agresorvalsts aizsardzības ministra Sergeja Šoigu izteikumi par armijas korpusa un motorizēto strēlnieku divīzijas veidošanu. Tāpat ministrs paziņoja par plāniem izveidot divas apvienotās armijas, 14 divīzijas, kā arī 16 brigādes līdz 2024. gada beigām, teikts rakstā.
"Saskaņā ar ISW aplēsēm, pašlaik Krievijai nepietiek personālsastāva, militārās infrastruktūras un apmācību potenciāla, lai pienācīgi nokomplektētu vairākas jaunas modernas divīzijas līdz pilnīgai kaujas gatavībai tuvākajā vai vidēja termiņa perspektīvā. Tomēr tādas reformas, visticamāk, vērstas uz ilgtermiņa militārā potenciāla attīstību pret NATO, nevis tūlītējai jaunu vienību izveidošanai un apgādāšanai līdz armijas līmenim," raksta analītiķi.
Virknē Rietumu valstu militārie un politiskie līderi pēdējā laikā ir izteikušies par nepieciešamību gatavoties iespējamam karam ar Krieviju, tostarp dažkārt minot arī tuvāko desmitgadi kā iespējamo laika rāmi.
Polijas prezidents Andžejs Duda 20. martā publicētā intervijā bija daudz pesimistiskāks un pauda bažas, ka Krievijas uzbrukums kādai no NATO valstīm varētu notikt jau 2026. - 2027. gadā. Polijas līderis aicināja alianses valstis steidzami palielināt aizsardzības izdevumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
