Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko paziņojums par to, ka uzbrucēji, kuri aizvadītajā nedēļā sarīkoja asiņainu teroraktu koncertzālē netālu no Maskavas, sākotnēji bēga uz Baltkrieviju, nevis Ukrainu, tiešā veidā grauj Kremļa naratīvu par it kā Kijivas saistību ar šo uzbrukumu, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Lukašenko otrdien ziņoja, ka uzbrucēji, iespējams, plānoja aizbēgt no Krievijas Brjanskas apgabala uz Baltkrieviju, taču Baltkrievijā tika ieviests paaugstinātas drošības režīms, kas lika uzbrucējiem mainīt kursu uz Krievijas un Ukrainas robežu. Viņš norādīja, ka uzbrucēji "nevarēja iekļūt Baltkrievijā", atgādina ISW.
Baltkrievijas vadītāja ierosinājums, ka uzbrucēji devās viņa valsts virzienā ir pilnīgā pretrunā ar Krievijas prezidenta, agresora Vladimira Putina apgalvojumiem par uzbrucēju plānoto bēgšanu. Putins 23. marta uzrunā apgalvoja, ka uzbrucējiem bija "kontakti", kas bija sagatavojuši "logu" viņu izvešanai pāri robežai uz Ukrainu. Lai gan šādiem apgalvojumiem nav pierādījumu, Maskava joprojām mēģina uzturēt naratīvu, ka uzbrucējiem bijuši kontakti ar Ukrainu.
Domnīcas eksperti norāda, ka Lukašenko ir maz iemeslu melot par uzbrukuma faktiem. Viņa pieļāvums, ka uzbrucēji devās uz Baltkrieviju, lai tur meklētu patvērumu, varētu radīt postošas politiskas sekas Lukašenko un viņa režīmam, jo tas radītu jautājumus par to, kāpēc teroristi varētu domāt, ka Baltkrievijā viņiem būtu drošāk un kas, viņuprāt, tur varētu uzbrucējus uzņemt.
Tāpēc Lukašenko, iespējams, vēlējās novērst diskusijas par uzbrucēju hipotētiskajām saitēm ar Baltkrieviju, sakot, ka Minska palīdzēja viņus arestēt. Lai gan Lukašenko apgalvojums sagrauj pastāvošo Kremļa naratīvu, tas samazina viņa neaizsargātību pret Kremļa centieniem izmantot nepublisku informāciju par uzbrucēju sākotnējiem bēgšanas plāniem, lai uz viņu izdarītu spiedienu nākotnē, raksta analītiķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
