Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā naktī notriekusi 26 lidrobotus, ko Krievija raidīja uz mērķiem Ukrainā, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija naktī apšaudīja Ukrainu ar trim spārnotajām raķetēm "H-22" un raķeti "H-31P" no Melnās jūras un zenītraķetēm "S-300" no Doneckas apgabala, kā arī raidīja uz mērķiem Ukrainā 28 uzbrukuma lidrobotus "Shahed", platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.
26 "Shahed" tika notriekti virs Odesas, Harkivas, Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabaliem.
Krievija regulāri veic uzbrukumus Ukrainai no gaisa, un pēdējo nedēļu laikā ir pastiprinājusi uzlidojumus infrastruktūrai, tai skaitā elektrostacijām. Trešdien Krievijas triecienos Ukrainas austrumos un dienvidos tika nogalināti trīs cilvēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 439 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 780 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 6914 tankus, 13 237 bruņutransportierus, 10 963 lielgabalus un mīnmetējus, 1021 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 729 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8590 bezpilota lidaparātus, 2017 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 595 automobiļus un autocisternas, kā arī 1800 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas izlūkdienesta vadītājs apmeklējis Ziemeļkoreju
Krievijas ārējā izlūkdienesta vadītājs Sergejs Nariškins nedēļas sākumā apmeklēja Phenjanu, lai apspriestu sadarbību drošības jomā, ceturtdien vēsta Ziemeļkorejas ziņu aģentūra.
Nariškina vizīte Phenjanā ilga no 25. marta līdz 27. martam, un tās laikā viņš tikās ar Ziemeļkorejas valsts drošības ministru Ļi Čandē. Amatpersonas apsprieda abu valstu sadarbības pastiprināšanu, "lai cīnītos ar pieaugošo spiegošanu un sazvērestībām, ko veic naidīgie spēki", ziņoja aģentūra KCNA.
Gan Krievijai, gan Ziemeļkorejai ir piemērotas starptautiskas sankcijas - Maskavai par iebrukumu Ukrainā, bet Phenjanai par kodolieroču izmēģinājumiem.
Pagājušā gada septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns tikās Krievijas Tālajos Austrumos. Tikšanās laikā Kims paziņoja, ka saites ar Maskavu ir viņa valsts "prioritāte numur viens".
Savienotās Valstis pēc tam paziņoja, ka Phenjana sākusi piegādāt Maskavai ieročus. Savukārt Dienvidkoreja šomēnes apgalvoja, ka Ziemeļkoreja kopš pērnā gada jūlija ir nosūtījusi Krievijai aptuveni 7000 konteineru ar ieročiem.
Vašingtona un eksperti apgalvo, ka Phenjana pretī vēlas saņemt satelīta tehnoloģijas un palīdzību padomju laika militārā aprīkojuma modernizēšanā.
"Abas puses panāca pilnīgu vienprātību viedokļos par apspriežamajiem jautājumiem abās sarunās, kas noritēja draudzīgā gaisotnē," ziņo KCNA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
