Februārī starptautiskajos medijos vētru sacēla negaidīts Moldovas separātiskā Piedņestras reģiona "de facto" valdības paziņojums. Tā sauktais īpašais visu līmeņu deputātu kongress pieprasīja Maskavas "aizsardzību no Moldovas Republikas pieaugošā spiediena".
Eiropas Savienības (ES) vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks sarunā ar žurnālistiem atzina, ka, lai gan šie februāra notikumi Piedņestrā vēroti ar bažām, kongresa aicinājums vairāk uzskatāms kā "ķeksīša dokuments", lai paustu prokrieviskās "de facto" valdības neapmierinātību ar Moldovas centieniem palielināt ietekmi reģionā.
Portāls "Delfi" marta beigās devās uz Kišiņevu. Tur bijušais Moldovas premjerministra vietnieks reintegrācijas jautājumos Aleksandru Flečea skaidroja, ka ne jau etniskā piederība, reliģija vai politiskie uzskati kavē Piedņestras konflikta atrisināšanu un separātisko reģionu nošķir no Moldovas. Politiķis to raksturo pavisam lakoniski: "Tas ir bizness."
Krievijas klātbūtne – izdevīgs darījums
Sarunās amatpersonas norāda, ka Piedņestras īstenotā politika, kas nošķir to no Moldovas un tuvina Krievijai, lielā mērā balstās uz separātiskajā reģionā īstenoto uzņēmējdarbību un ieguvumiem, kas nāk līdzi "status quo" saglabāšanai. "Tas ir vienkārši bizness," sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Flečea.
Kā norāda kādreizējais Moldovas premjera vietnieks, kurš šobrīd vada valstī bāzētu nevalstisko organizāciju "Initiative for Peace", Piedņestru kontrolē divi oligarhi: "Tie nav Krievijas pieaicināti oligarhi. Viņi sevi un savu uzņēmējdarbību izveidoja šajā reģionā, kur pelnīja un joprojām pelna vairākus miljardus."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
