Ceturtdien aprit 75. gadskārta kopš NATO dibināšanas, kas Briselē tika atzīmēta ar svinīgu ceremoniju.
Pēc vainaga nolikšanas, pieminot kritušos NATO dalībvalstu karavīrus, alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Savienotās Valstis un Eiropa ir viena otrai nepieciešamas.
"Eiropai tās drošībai ir nepieciešama Amerika," sacīja Stoltenbergs. "Tajā pašā laikā arī Ziemeļamerikai nepieciešama Eiropa. Eiropas sabiedrotie, vairojot Amerikas varu, nodrošina pasaules līmeņa armijas, plašus izlūkošanas tīklus un unikālas diplomātiskās iespējas."
Atzīstot ilgstošo ASV neapmierinātību ar nepietiekamo eiropiešu ieguldījumu kolektīvajā aizsardzībā, viņš norādīja, ka "godīga nastas" sadalīšana ir būtiska un ka Eiropai aizsardzībā ir "jāiegulda vairāk, daudz vairāk".
"Šogad vairākums NATO sabiedroto aizsardzībā ieguldās vismaz 2% no sava IKP," piebilda alianses ģenerālsekretārs.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka NATO ASV nodrošina "vairāk draugu un vairāk sabiedroto nekā jebkurai citai lielvalstij".
"Es neticu vientuļai Amerikai, tāpat kā neticu vientuļai Eiropai," atzina Stoltenbergs.
Ceremonija vienlaikus bija veltīta arī vairākām gadskārtām, kas ap šo laiku aprit kopš Austrumeiropas valstu, tajā skaitā Latvijas, pievienošanās aliansei.
"Krievija atkal ir uz kara takas," uzstājoties NATO galvenajā mītnē ar runu, kas bija veltīta viņa valsts uzņemšanai aliansē 1999. gada martā, uzsvēra Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. "Taču, par laimi, mēs tagad esam kā draugi mājās demokrātiju kompānijā, atkal stājoties pretī [Krievijai] kā klints."
Ceturtdienas svinībās piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš, apsveicot aliansi jubilejā, tomēr uzsvēra, ka viņa "šodienas galvenais vētījums būs [zenītraķetes] "Patriot"," ko Kijiva joprojām nav saņēmusi pietiekamā daudzumā, lai efektīvi pretotos Krievijas bandītiskajiem gaisa uzlidojumiem un raķešu apšaudēm.
"Ukraiņu dzīvību glābšana, Ukrainas ekonomikas glābšana, Ukrainas pilsētu glābšana ir atkarīga no "Patriot" un citu aizsardzības sistēmu pieejamības," norādīja Kuleba.
Sākoties Aukstajam karam, 11 rietumvalstis 1949. gadā dibināja aizsardzības aliansi - Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju (NATO), kuras galvenais uzdevums bija atturēt no tālākas ekspansijas komunistisko PSRS. Tagad pēc Somijas un Zviedrijas nesenās pievienošanās aliansē ir jau 32 dalībvalstis.
Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu uzbrukums jebkurai NATO dalībvalstij uzskatām par uzbrukumu visai aliansei.
Līdz šim 5.pants ticis iedarbināts tikai vienu reizi - pēc 2002. 11. septembra teroristu uzbrukuma ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
