ASV prezidents Džo Baidens Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu ceturtdien paziņojis, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgas no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.
Pirms dažām dienām izraēliešu triecienā Gazas joslā netīši tika nogalināti septiņi palīdzības misijas darbinieki, kas vēl vairāk saspīlējušās abu līderu tā jau saspringtās attiecības.
"Viņš (Baidens) nepārprotami norādīja, ka Izraēlai jāizsludina un jāīsteno virkne specifisku, konkrētu un pārbaudāmu soļu, lai novērstu kaitējumu civilistiem, cilvēciskās ciešanas un (jāgādā) par palīdzības darbinieku drošību," teikts Baltā nama paziņojumā, kas izplatīts pēc Baidena un Netanjahu telefonsarunas.
Baidens Netanjahu arī sacījis, ka "būtisks ir tūlītējs pamiers", un aicinājis Izraēlu "bez kavēšanās" panākt vienošanos.
Pagājušā gada 7. oktobrī palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1160 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus.
Reaģējot uz 7. oktobra slaktiņu Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt "Hamās" un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā.
Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vismaz 33 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.
Jānorāda arī uz apstākli, ka ne visi bojāgājušie palestīnieši ir Izraēlas uguns upuri. Daudzus nogalina mērķi nesasniegušās raķetes, kuras teroristi raida uz Izraēlu. Saņemtas arī ziņas par gadījumiem, kad kaujinieki atklājuši uguni uz civilpersonām, kas nevēlas pakļauties teroristu prasībām un pildīt dzīvā vairoga lomu.
Bojāgājušo civilistu skaits nav nedz 30 000, nedz pat 20 000. Tas ir daudz mazāks, iepriekš norādījis Netanjahu, piebilstot, ka tajā pašā laikā esot likvidēti 13 000 teroristu.
Taču Baidens vēlēšanu gadā izjūt aizvien lielāku spiedienu no dažādām demokrātu vēlētāju grupām, sākot ar kreisajiem ekstrēmistiem un beidzot ar musulmaņiem, kas pieprasa pārtraukt Izraēlai tradicionāli sniegto militāro un politisko atbalstu.