Vairāki Krievijas vadības redzamākie cilvēki, arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aktivizējuši informācijas operācijas, lai piespiestu Ukrainu sarunām, kā arī panāktu, ka Rietumus baidās un izrāda lielāku pašsavaldību, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Šoigu mēģinājis draudēt Francijai, lai panāktu, ka Parīze ierobežo atbalstu Ukrainai, norāda domnīcas eksperti. Aizsardzības ministrs arī izrāda ieinteresētību sarunās.
Tā ir daļa no plašākas Krievijas informācijas operācijas, lai pārliecinātu Rietumus piespiest Ukrainu iesaistīties nelīdztiesīgās sarunās uz Krievijas nosacījumiem.
Kremlis izmantojis šo vispārējo informācijas operāciju par "NATO eskalāciju", vēršot to konkrēti pret Franciju pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumiem palielināt palīdzību drošības jomā, ko Rietumi sniedz Ukrainai.
Peskovs savukārt postulējis, ka Krievijas un NATO attiecības jau ir "nolaidušās līdz tiešas konfrontācijas līmenim" un ka NATO "jau ir ievilkta konfliktā ap Ukrainu".
Kremļa preses sekretāra izteikumi ir pastiprinājums naratīvam par NATO un Rietumu "eksistenciālajiem draudiem" Krievijai, uzskata ISW.
Tā, visticamāk, ir daļa no Krievijas refleksīvās kontroles kampaņas, kurā tiek izmantoti draudīgi izteikumi, lai ietekmētu svarīgu lēmumu pieņemšanu par Rietumu palīdzību Ukrainai un tos aizkavētu, skaidro domnīcas eksperti.
Šis Kremļa naratīvs, šķiet, ir mēģinājums kā provokatīvas prezentēt NATO aizsardzības darbības, kas veiktas, reaģējot uz klajo Krievijas agresiju.
Lavrovs informācijas operācijas virzījis, imitējot ieinteresētību sarunās.
Ārlietu ministrs izmantojis tikšanos ar nerietumu valstu vēstniekiem, lai nosodītu Ukrainas "miera formulu", vienlaikus postulējot, ka Krievija ir gatava sarunām, balstoties Kremlim izdevīgos nosacījumos, norāda ISW.
Krievija apgalvo, ka atvairīts dronu trieciens pie smago bumbvedēju bāzes
Krievijā Saratovas apgabala Engelsā, kur bāzējas smagie bumbvedēji, piektdienas rītā esot likvidēts viens vai vairāki droni, apgalvo apgabala gubernators Romans Busargins.
"Engelsā šodien agrā rītā likvidēja BPLA," platformā "Telegram" pavēstīja gubernators, lietojot abreviatūru, kas apzīmē bezpilota lidaparātu.
No tā gan nav saprotams, vai runa ir par vienu, vai vairākiem droniem.
Vietējos sociālo tīklu profilos minēti vairāki sprādzieni, tomēr, ja gaisa mērķis notriekts ar raķetēm, pārtveršanai vajadzīgas vismaz divas raķetes.
Engelsā atrodas bāze smagajiem bumbvedējiem Tu-95 un Tu-92, kas tiek izmantoti, lai Ukrainu apšaudītu ar spārnotajām raķetēm, parasti no Kaspijas jūras rajona.
Sociālajos tīklos minēts par sprādzieniem tieši šī lidlauka rajonā. Uzbrukumi ar droniem šim lidlaukam jau notikuši vairākkārt.
Ukraiņi notriekuši visus 13 krievu dronus "Shahed"
Ukraiņu karavīri notriekuši visus 13 dronus "Shahed", ko naktī uz piektdienu uz Ukrainu raidīja Krievija, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
"Ukrainas aizsardzības spēku mobilo uguns grupu pretgaisa aizsardzības darba rezultātā Zaporižjas, Odesas un Dņipropetrovskas apgabalos notriekti visi 13 šahedi," teikts paziņojumā.
No Krievijas Belgorodas apgabala radītas divas vadāmās zenītraķetes S-300/S-400 un trīs ballistiskās raķetes "Iskander-M", bet droni raidīti no Čaudas raga okupētajā Krimā, norādīja ģenerālštābs.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 445 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7033 tankus, 13 459 bruņutransportierus, 11 221 lielgabalu un mīnmetēju, 1029 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 747 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8847 bezpilota lidaparātus, 2059 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 922 automobiļus un autocisternas, kā arī 1849 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Blinkens: ASV un sabiedrotie dubultos pūliņus Ukrainai nepieciešamo resursu meklēšanā
ASV un to sabiedrotie apņēmušies dubultot pūliņus, lai meklētu resursus, kas ir nepieciešami Ukrainai, pēc sarunām NATO galvenajā mītnē pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
"Mēs zinām [Ukrainas] vajadzības - pretgaisa aizsardzības līdzekļi, artilērija, munīcija. Tāpēc es uzskatu, ka, ņemot vērā to, ko es šodien dzirdēju, visi, ieskaitot Savienotās Valstis, ir apņēmušies dubultot pūliņus, lai meklētu resursus, kas Ukrainai joprojām ir nepieciešami," sacīja Blinkens.
ASV Kongresa apstiprinājums Ukrainas palīdzības paketei ir "vissvarīgākā un vissteidzamākā lieta", uzsvēra ASV valsts sekretārs.
Tas būs vistiešākais un svarīgākais Ukrainai nepieciešamo papildu līdzekļu avots, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krievijas agresiju, norādīja Blinkens.
ASV ar NATO sabiedrotajiem un partneriem arī runā par to, kas būtu jādara, lai Ukrainai būtu nepieciešamie resursi kā tuvākajā laikā, tā nākotnē, uzsvēra ASV valsts sekretārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!