Pentagons aizstāv tempu, kādā Vašingtona piegādā bruņojumu Ukrainai, pat ja Kijivas amatpersonas saka, ka palīdzība tiek sniegta pārāk lēni, un, iespējams, jau ir par vēlu, lai palīdzētu vērst kara gaitu par labu ukraiņiem, raksta "Politico".
Ukrainas pārstāvji ilgstoši ir kritizējuši Rietumus par nepietiekamām vai arī pārāk lēnām bruņojuma piegādēm. Aizvadīto mēnešu laikā Kijiva nav spējusi gūt būtiskas uzvaras kaujaslaukā, un viens no galvenajiem šīs nepatīkamās tendences iemesliem ir militāro resursu trūkums.
Rietumiem nav tehnoloģiju, lai palīdzētu Ukrainai, un tie arī nav pietiekami ātri nosūtījuši ieročus, pauda Ukrainas amatpersonas. Lai gan iznīcinātāji F-16 ir laipni gaidīti, tie būtu bijuši noderīgāki pirms gada, izteicās kāda amatpersona. Sākotnēji bija paredzēts, ka lidmašīnas Ukrainā ieradīsies 2023. gada beigās, taču tagad tās gaidāmas pavasarī, kad būs pabeigtas pilotu apmācības.
ASV Aizsardzības departaments arī vēlas, lai process būtu ātrāks, taču apgalvo, ka tas notiek pamatota iemesla dēļ. "Lai gan F-16 ātrāka nogādāšana Ukrainā būtu ideāla, tas joprojām ir jādara pareizi, un mēs uzskatām, ka tie joprojām sniegs ievērojamu stimulu Ukrainas gaisa spēkam, kad tie sāks darboties," sacīja Pentagona pārstāvis majors Čārlijs Dīts.
Savienoto Valstu Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs pirms vairāk nekā gada sacīja, ka ar reaktīvajām lidmašīnām vien nepietiks, lai mainītu kara gaitu Kijivas labā, un Ukrainas amatpersonas "Politico" norādīja, ka to piegāžu aizkavēšanās ir padarījusi tās par nenozīmīgām kaujaslaukā, ņemot vērā nemitīgās karadarbības rakstura izmaiņas.
Arī lielais Krievijas karavīru skaits "rada milzīgus draudus," turpināja Dīts, taču viņš apgalvoja, ka modernās Rietumu ieroču sistēmas apvienojumā ar Ukrainas prasmīgiem spēkiem un garu palīdz izlīdzināt spēles noteikumus. ASV pārstāvis atzīmēja, ka kopš iebrukuma sākuma Vašingtona ir sniegusi palīdzību Kijivai aptuveni 74,6 miljardu dolāru apmērā.