Ar Palestīnas valsts atzīšanu var tikt atdzīvināts iestigušais Tuvo Austrumu miera process, otrdien sacīja Austrālijas ārlietu ministre Penija Vonga, ļaujot noprast, ka Austrālijas valdība apsver šādu soli.
"Ar Palestīnas valsts atzīšanu - tādas, kas pastāv līdzās drošai Izraēlai - ne tik vien palestīniešu tautai tiks sniegta iespēja īstenot savas ilgas. Tādējādi tiks stiprināti spēki mieram, vājināts ekstrēmisms. Tiks vājināts grupējums "Hamās", Irāna un Irānas destruktīvie sabiedrotie reģionā," sacīja Vonga.
ASV, Austrālija un vairums Rietumeiropas valstu līdz šim paudušas, ka vēlas nākotnē atzīt Palestīnas valstiskumu, tomēr tikai tad, kad būs panāktas vienošanās par tādiem jautājumiem kā Jeruzalemes statuss un robežas.
Tomēr "Hamās" un Izraēlas karam turpinoties jau sešus mēnešus, diplomāti sākuši pārskatīt līdzšinējās nostājas.
"Šīs visu pušu pieejas neveiksme vairāku desmitgažu garumā, arī [Izraēlas premjerministra Benjamina] Netanjahu valdības atteikšanās pat iesaistīties jautājumā par Palestīnas valstiskumu, radījusi plašu vilšanos," norādīja Vonga.
"Tāpēc starptautiskā sabiedrība tagad apsver jautājumu par Palestīnas valstiskumu - kā veidu, kā aktivizēt kustību divu valstu atrisinājuma virzienā," viņa piebilda.
Iepriekš Lielbritānija, Īrija, Malta, Slovēnija un Spānija apliecināja, ka tiek apsvērta Palestīnas valsts atzīšanas iespēja.
2014. gadā Zviedrija kļuva par pirmo Eiropas Savienības (ES) Rietumeiropas valsti, kas atzinusi Palestīnas valsti.
Pirms tam Palestīnas valsti bija atzinušas sešas citas ES valstis - Bulgārija, Kipra, Čehija, Ungārija, Polija un Rumānija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
