ASV arī Ķīnu uzskatīšot par atbildīgu Krievijas veiksmes gadījumā

ASV valsts sekretāra vietnieks Kurts Kempbels paziņoja, ka Savienotajām Valstīm miera un stabilitātes uzturēšana Eiropā "ir mūsu vēsturiski vissvarīgākā misija".

Kamēr Maskava atjauno ofensīvu Ukrainā, bet ASV Kongresā republikāņi bloķē jaunu militāro palīdzību Ukrainai, Kempbels brīdināja, ka Krievijas teritoriālie ieguvumi var "mainīt spēku līdzsvaru Eiropā tādos veidos, kas, atklāti sakot, ir nepieņemami".

"Mēs esam tieši pateikuši Ķīnai - ja tas turpināsies, tas ietekmēs ASV un Ķīnas attiecības. Mēs nesēdēsim mierīgi, sakot, ka viss ir kārtībā," teica Kempbels.

"Mēs uzskatīsim, ka tas ir ne tikai Krievijas aktivitāšu kopums, bet apvienots aktivitāšu kopums, ko atbalsta Ķīna un arī Ziemeļkoreja. Tas ir pretēji mūsu interesēm," Kempbels paziņoja Nacionālai komitejai ASV-Ķīnas attiecību jautājumos.

Kempbels atbildēja uz jautājumu par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova otrdienas vizīti Ķīnā, kur Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pateca Lavrovam, ka Pekina ir gatava pastiprināt sadarbību.

Kempbels sacīja, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija iepriekš bija brīdinājusi Ķīnas amatpersonas par izlūkošanas datiem, kas norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēs iebrukt Ukrainā 2022. gada februārī.

"Es neesmu pārliecināts, ka viņi mums pilnībā noticēja, vai varbūt uzskatīja, ka tas būs mazāk par pilna apjoma iebrukumu," sacīja Kempbels.

Viņš sacīja, ka Ķīna bija satraukta par Krievijas agrīnajām neveiksmēm šajā karā un centās radīt "dažādas iespējas" Maskavai. "Sākotnēji tie bija aizsardzības centieni. Viņi negribēja redzēt režīma maiņu," sacīja Kempbels.

Viņš atzina, ka vairāk nekā divus gadus pēc šī iebrukuma sākuma pastāv nopietni draudi, ka Krievija varētu virzīties uz priekšu Ukrainā un apkārtējā reģionā.

ASV ir vairākkārt draudējušas piemērot sankcijas, ja Ķīna veiktu būtiskākas darbības Krievijas atbalstīšanai.

Krievija pēdējā laikā aizvien vairāk izmanto ieročus no Ziemeļkorejas un Irānas, kas ir sankcijām pakļautas valstis, lai aktivizētu karu Ukrainā.

Munīcijas trūkuma dēļ Ukrainas karavīri arvien lielākā mērā paļaujas uz FPV droniem, vēsta amerikāņu žurnāls "Foreign Policy", atsaucoties uz NATO pārstāvja teikto.

Krievijas pilna mēroga iebrukuma trešajā gadā FPV droni kaujaslaukā Ukrainā ir teju visur, bet dronu piloti abās frontes pusēs uzkrājuši daudz praktisku zināšanu.

FPV drons ir aprīkots ar videokameru un spēj pārvietot piecus un vairāk kilogramus sprāgstvielu. Bieži ar tiem tiek pārvietotas granātas vai pašdarināti spridzekļi.

Šādi droni ir salīdzinoši lēti un maksā aptuveni 400 eiro. FPV dronu kameru kvalitāte nav sevišķi augsta, tāpēc mērķus sasniegt ar tiem naktī un krēslā ir grūti.

ASV Ārpolitikas pētniecības institūta Eirāzijas programmas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Robs Lī izdevumam sacīja, ka FPV dronu precizitāte ir mazāka par 50%.

Lai iznīcinātu tanku, vajadzīgi desmit vai pat vairāk šādu dronu, sacīja Lī.

Tās visas ir pazīmes Ukrainas arvien lielākai atkarībai no droniem situācijā, kad Kijiva turpina gaidīt no ASV un citām rietumvalstīm munīcijas piegādes, norāda "Foreign Policy".

No 17 krievu trieciendroniem "Shahed", kas naktī uz trešdienu tika raidīti uz Ukrainu, ukraiņu karavīri iznīcinājuši 14, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Iznīcinātas arī divas krievu spārnotās raķetes H-59.

"10.aprīļa naktī ienaidnieks uzbruka ar 17 trieciendroniem "Shahed-131/136" no Čaudas raga [okupētajā Krimā], divām spārnotajām raķetēm "Iskander-K" un vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" no okupētās Krimas," teikts paziņojumā.

Ukrainas aizsardzības spēki notriekuši divas vadāmās aviācijas raķetes H-59 Odesas apgabalā, bet 14 "Shahed" Odesas un Mikolajivas apgabalos.

Gaisa trieciena atvairīšanā bija iesaistīta aviācija, zenītraķešu vienības, mobilās uguns grupas un radioelektronsikās cīņas līdzekļi, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 450 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 830 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7132 tankus, 13 667 bruņutransportierus, 11 404 lielgabalus un mīnmetējus, 1040 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 753 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9070 bezpilota lidaparātus, 2067 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 248 automobiļus un autocisternas, kā arī 1876 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.