Laupīšana, pārdale un bizness uz ukraiņu pensionāru rēķina. Okupēto Ukrainas teritoriju ekonomikas atliekas

Šobrīd, pēc projekta “Current time” aplēsēm, okupēta gandrīz piektdaļa – 18% – Ukrainas teritorijas: ap trīs tūkstošiem apdzīvotu vietu Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalā, kā arī jau 2014. gadā anektētajā Krimā. 

Kopš 2023. gada 1. jūlija Krievijas vara okupēto Ukrainas apgabalu teritorijā izveidojusi tā dēvēto brīvo ekonomisko zonu. Tur reģistrētie uzņēmumi pie noteiktiem nosacījumiem drīkst nemaksāt nodokļus Krievijas budžetā. Pašlaik tur reģistrēti tikai 111 uzņēmumi. Savdabīgi, ka tā ir ļoti nebūtiska un sīka okupētajās teritorijās reģistrēto uzņēmumu daļa. Starp tiem ir daudz lielu uzņēmumu, kas agrāk piederēja ukraiņiem. 

Pagājušā gada pavasarī Rīgā veidotais izdevums “Novaya Gazeta Eiropa” pētīja Krievijas okupācijas varas nodarījumus ukraiņu uzņēmumiem Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalā.  

Saskaņā ar izdevuma rīcībā esošajiem datiem, kas balstīti okupācijas varas oficiālajos ziņojumos, vien 2022. gada decembrī un tikai Zaporižjas apgabalā viņi “izveidoja kontroli” pār 400 uzņēmumiem un “ieviesa tajos pagaidu administrācijas ārējo pārvaldību”. Tas ticis darīts, jo rūpnīcu īpašnieki it kā “pametuši reģionu”. Nekustamo īpašumu izziņoja kā bezsaimnieka mantu, un, ja īpašnieki nepieteicās, piemēram, 10 vai trīs dienu laikā, to “nacionalizēja”. Realitātē tā bija īpašumu sagrābšana. 

Drīz pēc “pagaidu administrācijas” ieviešanas ukraiņu uzņēmumi tika pārreģistrēti Krievijā, Valsts vienotajā juridisko personu reģistrā (VVJPR). 2022. gada decembrī Krievijas ieņēmumu dienesta uzskaitē bija 30 tūkstoši uzņēmumu, kas reģistrēti okupētajās teritorijās. Dažiem bija mainījušies īpašnieki. Tomēr nebūt ne visiem – daudzu uzņēmumu dati Krievijas VVJPR nav pieejami publiski. Tas var liecināt par to, ka tie joprojām pieder agrākajiem īpašniekiem vai tiem Krievijas valstspiederīgajiem, kas nevēlas atklāt faktu, ka viņiem pieder bizness okupētajā teritorijā.