Zelenskis aicina atbalstīt Ukrainu tikpat vienoti kā Izraēlu

Pēdējos mēnešos ir pieaugusi Ukrainas neapmierinātība ar kavēšanos Rietumvalstu militārās palīdzības piegādēs. Tas attiecas arī uz pretgaisa aizsardzību, kas Ukrainai ir steidzami vajadzīga, lai atvairītu Krievijas uzbrukumus.

Zelenskis lietotnē "Telegram" pateicās sabiedrotajiem, kas atbildējuši uz Ukrainas aicinājumu piegādāt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, bet uzsvēra, ka "Krievijas uzbrukumu intensitāte prasa lielāku vienotību".

"Aizstāvot Izraēlu, brīvā pasaule ir demonstrējusi, ka šāda vienotība ir ne tikai iespējama, bet arī ir simtprocentīgi efektīva," sacīja Zelenskis.

"Tas pats ir iespējams, aizstāvot no terora Ukrainu, kas tāpat kā Izraēla nav NATO locekle," turpināja Zelenskis, aicinot Ukrainas sabiedrotos izrādīt "politisku gribu".

ASV Senāts februārī pieņēma 95 miljardu dolāru vērtu finansējuma paketi, kas ietver finansējumu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, kā arī jaunu atbalstu Izraēlai un Taivānai, tomēr šis likumprojekts ir iestrēdzis Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā.

Pārstāvju palātas republikāņu spīkers Maiks Džonsons paziņoja, ka tuvākajās dienās notiks balsojums par šo likumprojektu, bet ne tā pašreizējā formā. Pārstāvju palāta "balsos par katru no šiem pasākumiem atsevišķi četras reizes", sacīja Džonsons.

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala paziņojis, ka viņa valsts jau ir iegādājusies 180 000 artilērijas šāviņu Ukrainas armijai un cenšas nodrošināt vēl 300 000 šāviņu piegādi.

Pēc Fialas teiktā, shēmai, kad rietumvalstu valdības meklē pasaules tirgos artilērijas šāviņus Ukrainai, jākļūst par piemēru tam, kā sabiedrotajiem turpmāk jāpalīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

"Situācija Ukrainā ir kritiska. Sākoties trešajam kara gadam, valsts bruņotie spēki ir pakļauti neticamam spiedienam. Tiem trūkst munīcijas, un tas liek katru dienu pieņemt sarežģītus lēmumus. Tas ļoti apgrūtina to spēju noturēt aizsardzības līnijas - tās pašas līnijas, kas noteiks visas Eiropas drošību un nākotni," britu laikrakstam "Financial Times" norādīja Fiala.

Pēc viņa teiktā, rietumvalstu aizsardzības rūpniecība nav spējusi apmierināt Ukrainas armijas vajadzības un laicīgi saražot vajadzīgo munīcijas daudzumu.

Taču Prāga ir sākusi meklēt munīcijas krājumus dažādās valstīs - un pasaules tirgū to ir pietiekami daudz.

Čehijas un tās partneru - Dānijas un Nīderlandes - iepirktajiem šāviņiem tuvāko mēnešu laikā vajadzētu nonākt frontē Ukrainā.

Iepriekš Čehijas amatpersonas paziņoja, ka tām ir izdevies atrast 800 000 artilērijas šāviņu un nodrošināt finansējumu pirmās 300 000 šāviņu partijas iegādei. Saskaņā ar laikraksta "Wall Street Journal" datiem runa ir par 300 000 padomju konstrukcijas šāviņu un aptuveni 500 000 - Rietumu ražojuma.

Čehijas amatpersonas teikušas, ka pirmās šāviņu piegādes gaidāmas ne vēlāk kā jūnijā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 455 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7189 tankus, 13 809 bruņutransportierus, 11 609 lielgabalus un mīnmetējus, 1046 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 759 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9277 bezpilota lidaparātus, 2092 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 563 automobiļus un autocisternas, kā arī 1908 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.