Foto: AFP/Scanpix/LETA
Nekad nebūtu domājis, ka tieši astoņkāju DNS būs tas veids, kā uzzināsim par reiz notikušo Antarktīdas rietumu daļā. Tā sprieda okeanogrāfs Neitans Bindovs, izdevumam "The Guardian" komentējot nesen publicēto pētījumu. Tas ir arī brīdinājums iespējamai dabas katastrofai nākotnē.

"Šis pētījums ir vēl viena daļa no pierādījumu kopuma un palīdz samazināt neskaidrību par to, kā pagātnē mainījusies Rietumantarktīdas ledus sega, kā arī ir būtisks pieturas punkts tam, kā mēs domājam par nākotni," sprieda Bindovs.

Profesors Ričards Elijs, viens no vadošajiem ledāju ekspertiem Pensilvānijas Štata universitātē, "The Guardian" papildina – ir zināms, ka ledus sega savulaik, pirms miljoniem gadu, bija sabrukusi, taču "mēs aizvien neesam droši par to, vai tas pats noticis arī samērā nesenā pagātnē, starp pēdējiem ledus laikmetiem".

Un kāda te loma astoņkājiem? Pētījumā, kas gan pagaidām vēl nav saņēmis neatkarīgu recenzentu verdiktu, aplūkotas divas ģeogrāfiski nodalītas astoņkāju populācijas, kas mīt Antarktīdas ūdeņos – viena Rosa jūrā, otra Vedela jūrā. 11 zinātnieku komanda – gan biologi, gan ģenētiķi, ledāju pētnieki un datorzinātnieki – secināja, ka savulaik starp šīm populācijām bija saikne. 96 īpatņu DNS analīze liecina, ka to priekšteči samērā nesenā pagātnē apmainījušies ar ģenētisko materiālu, proti, šīs populācijas nebija atdalītas. Šobrīd Rosa un Vedela jūru nošķir Rietumantarktīdas ledus sega. Zinātnieki spriež, ka ticams scenārijs, kā šīs astoņkāju populācijas varēja savstarpēji mijiedarboties, ir vienīgi šāds – savulaik šīs ledus segas nebija.

Runa ir par apmēram 125 tūkstošus gadu senu pagātni. "Tas (šāda ģenētiskās informācijas apmaiņa) varēja notikt vienīgi tad, ja Rietumantarktīdas ledus sega pēdējā starpledus periodā bija sabrukusi. Tas, pēc mūsu aplēsēm, noticis laika posmā pirms 68 līdz 265 tūkstošiem gadu," raksta darba autori un brīdina – ja tas notika toreiz, tas var atkārtoties. Īpaši tāpēc, ka šobrīd globālā temperatūra tuvojas tā laika rādītājiem.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ir skaidrs, ka savulaik šādas izmaiņas noteica norises dabā, tomēr tās notika krietni vien lēnāk. Savukārt šobrīd cilvēka saimnieciskā darbība klimatu izmaina rekordstrauji. Pašlaik ledus Rietumantarktīdā kūst daudz ātrāk nekā citviet kontinentā. Regulāri dzirdam ziņas, ka no Rietumantarktīdas apgabala kārtējo reizi atdalījies un okeānā dodas kāds milzīgs aisbergs, reizēm pat tik liels kā veselas metropoles. Tiesa, nesen novērota arī šelfa ledāja šķelšanās Austrumantarktīdā, kas ir salīdzinoši daudz stabilāks reģions.

Ja tas notika toreiz, tas var atkārtoties. Īpaši tāpēc, ka šobrīd globālā temperatūra tuvojas tā laika rādītājiem.
Ja postā aizietu viss Rietumantarktīdas ledus, okeāna līmenis varētu pieaugt par vairākiem metriem. Daudzviet ne tikai būtiski izmainītos krasta līnija, bet tiktu ietekmētas arī okeāna straumes un līdz ar to klimats. Šobrīd pilnīgs ledus segas sabrukums Rietumantarktīdā vēl nedraud, taču tā tas nebūs vienmēr, ja planēta turpinās tik strauji sasilt. Gana daudz ekspertu jau uzskata, ka mērķis iegrožot sasilšanu līdz 1,5 grādiem salīdzinājumā ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas vairs nav sasniedzams, tāpēc jāmērķē uz 2 grādu slieksni. Pat ja līdz 2100. gadam globālā temperatūra vidēji būs pieaugusi par 1,2 līdz 1,7 grādiem, arī tas vienā brīdī var nozīmēt, ka Rietumantarktīdā būs sasniegts lūzuma punkts un kušana būs neapturama.\

Visu pētījumu var lasīt, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!