Ukrainas pārstāvji piedalīsies lielākajās NATO kiberaizsardzības mācībās, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome.
"Ukrainas pārstāvji piedalīsies mācībās "Locked Shields 2024" - pasaulē lielākajās reālistiskajās kiberaizsardzības mācībās, kas uzsvaru liek uz globālās kopienas apņemšanos cīņā ar kiberdraudiem," teikts paziņojumā.
"NATO Apvienotā kiberaizsardzības izcilības centra organizētās ikgadējās mācības ir kas vairāk par tradicionālajām kibermācībām, un tajās pulcēti dažādu jomu eksperti cīņai ar kiberdraudiem," norādīja padome.
Šogad mācību "Locked Shields" gaitā Igaunijā vairāk nekā 4000 dalībnieku no 40 valstīm apvienos spēkus simulētā vidē, lai aizsargātu kādas valsts infrastruktūru.
Šo mācību spēks ir integrētajā pieejā, kas apvieno tehniskās prasmes ar stratēģiskajām, tiesiskajām un komunikācijas zināšanām, lai attīstītu dažādas aizsardzības stratēģijas, norādīja padome.
Mišels: Palīdzība Ukrainai ir dienu, nevis mēnešu jautājums
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pēc Eiropas Savienības (ES) samita pirmās dienas paziņoja, ka ieroču piegāde Ukrainai ir dienu un nedēļu, nevis mēnešu jautājums.
"Ir svarīgi, lai mēs pildītu savus solījumus, un es varu apliecināt, ka visi ieinteresētie dalībnieki dara visu iespējamo, lai paātrinātu, pieliktu vairāk pūļu, lai ļoti īsā laikā palielinātu mūsu aizsardzības spējas ražošanas ziņā. Taču ar to nepietiek. Mums ir jādara vairāk. Un mēs arī skatāmies, ja iespējams, vairāk izmantot to, kas atrodas noliktavās, īpaši pretgaisa aizsardzības jomā," žurnālistiem Briselē sacīja Mišels.
Pēc Mišela teiktā, visi ES līderi ir vienoti jautājumā par atbalstu Ukrainai, saprotot nepieciešamību piegādāt vairāk aprīkojuma, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas, un piedalīšanos konferencē par Ukrainas miera formulu Šveicē.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 456 960
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 456 960 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 7196 tankus, 13 835 bruņutransportierus, 11 637 lielgabalus un mīnmetējus, 1046 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 759 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9284 bezpilota lidaparātus, 2093 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 618 automobiļus un autocisternas, kā arī 1915 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
