Valsts nākamais premjers Milošs Vučevičs 1.maijā Serbijas parlamentam sacīja, ka dalība Eiropas Savienībā joprojām ir Rietumbalkānu valsts stratēģiskais mērķis, taču uzsvēra, ka vairākas Briseles gaidas Belgradai ir nepieņemamas, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).
Valdošās Serbijas progresīvās partijas (SNS) līderis Vučevičs sacīja, ka ES gaidas esot saistītas ar Serbijas "pazemošanu", tostarp atzīt Kosovas neatkarību un pievienoties sankcijām pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā. Trīs stundas ilgā runā parlamentā, kurā viņš izklāstīja savas valdības prioritātes, Vučevičs sacīja, ka Serbija turpinās savu politiku nepievienoties sankcijām.
"Nav šaubu, ka spiediens turpināsies un, iespējams, pastiprināsies, taču mūsu apņemšanās palikt tajās pašās pozīcijās paliek," viņš teica. Serbija "nevar un neatteiksies no draudzības ar Krieviju, kuras tautu mēs uzskatām par brālīgu, tāpat kā ukraiņus," piebilda Vučevičs, norādot, ka Serbija ir nosodījusi Krievijas uzbrukumu Ukrainai un uzskata Ukrainas teritoriālo integritāti par neaizskaramu.
Serbija un Krievija ir senas sabiedrotās, kuras vieno ne tikai politiskie uzskati, bet arī cieša sadarbība vairākās nozarēs, tostarp militārajā sektorā, Belgradai iepērkot bruņojumu no Maskavas. Tiesa, Belgrada mēģinājusi sevi pozicionēt arī kā valsti, kas spējīga sadarboties ar Rietumiem, un publiski paudusi vēlmi iestāties ES. Tomēr Serbijas kļūšanu par ES dalībvalsti apgrūtina vairāki aspekti, tostarp fakts, ka Belgrada nav gatava atzīt Kosovas – savas bijušās provinces – neatkarību.
Tāpat Serbija mēģinājusi uzturēt ciešas saites ar Ķīnu. Siltu attiecību nozīmi ar Ķīnu uzsvēra arī jaunais valdības vadītājs: "Neskatoties uz pretrunīgiem uzskatiem no daudziem Rietumos, Ķīna pārstāv draudzīgu valsti, partneri un uzticamu sabiedroto mūsu teritoriālās integritātes aizsardzībā."
Serbija arī ir apņēmusies veidot vislabākās attiecības ar ASV, pauda Vučevičs. "Ja ir domstarpības, piemēram, ar Kosovas un Metohijas jautājumu, mēs atkārtosim savu nostāju [un] strādāsim, lai mūsu Amerikas partneri mūs dzirdētu un saprastu," sacīja premjers, izmantojot serbu nosaukumu savai bijušajai provincei.
Kosova ir galvenokārt etnisko albāņu apdzīvota valsts, kas iepriekš bija Serbijas province. Tā pasludināja neatkarību 2008. gadā. Valsts neatkarību ir atzinušas aptuveni 100 nācijas, tostarp ASV.
Savukārt Serbija nekad nav formāli atzinusi Kosovas neatkarību un joprojām to uzskata par daļu no savas teritorijas, neraugoties uz faktu, ka Belgradai nav nekādas kontroles pār savas bijušās provinces ārēm. Arī divas galvenās Serbijas sabiedrotās – Krievija un Ķīna – nav atzinušas Kosovas neatkarību. Taču tas drīzāk uzskatāms par simbolisku atbalsta plecu Belgradai bez nekādas tiešas ietekmes uz norisēm Kosovā.
Kosovas jautājums Serbijai ir sāpīgs ne tikai tāpēc, ka tai vairs nav teikšanas pār šo reģionu, bet arī tāpēc, ka serbi mūsdienu Kosovas teritoriju uzskata par savas nācijas šūpuli. Kosovā atrodas daudzi viduslaiku serbu pareizticīgo kristiešu klosteri. Serbu nacionālisti uzskata, ka 1389. gada kauja pret Osmaņu impērijas vienībām šajā reģionā ir Serbijas nacionālās cīņas simbols.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
