ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien Kijivā paziņoja par vēl divus miljardus dolāru lielas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainas spēkiem, kas attur Krievijas uzbrukumus.
Šī palīdzība, par kuru tika paziņots preses konferencē kopā ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, ir daļa no 61 miljarda dolāru paketes, ko Vašingtona apstiprināja pirms vairākām nedēļām pēc mēnešiem ilgas kavēšanās Kongresā.
Blinkens sacīja, ka palīdzības mērķis ir "nodrošināt ieročus šodien", kā arī ieguldīt Ukrainas infrastruktūrā un palīdzēt Ukrainai iegādāties militāro aprīkojumu no citām valstīm.
Blinkens arī pavēstīja, ka Ukraina var pati izlemt, vai uzbrukt Krievijas teritorijai ar ASV ieročiem, taču Vašingtona nav mudinājusi uz šādiem uzbrukumiem.
"Mēs neesam mudinājuši veikt triecienus ārpus Ukrainas, bet galu galā Ukrainai pašai ir jāpieņem lēmums par to, kā tā karos," sacīja Blinkens.
Tikmēr Kuleba atkārtoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešamas vēl septiņas pretgaisa aizsardzības sistēmas, un sacīja, ka Harkivas apgabalam, kuram pagājušajā nedēļā uzbruka Krievija, nepieciešamas divas sistēmas.
Viņš arī sacīja, ka Ukrainai ir vajadzīgas ātrākas sabiedroto valstu apsolīto ieroču piegādes.
Krievijas karaspēks mainījis uzbrukuma taktiku Harkivas apgabalā, secina ISW
Krievijas ofensīvas temps Harkivas apgabalā pēdējo 24 stundu laikā ir palēninājies un Krievijas karaspēks ir mainījis uzbrukuma taktiku, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.
Viņi norāda, ka Krievijas operāciju raksturs atbilst vērtējumam, ka krievu prioritāte ir izveidot buferzonu pie robežas, nevis iekļūt dziļāk Harkivas apgabalā.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirillo Budanovs otrdien paziņoja, ka situācija Harkivas apgabalā sākusi stabilizēties pēc papildu Ukrainas vienību izvietošanas un aizsardzības pasākumu sākšanas.
Abu pušu avoti arī ziņoja, ka Krievijas karaspēks izmanto jaunu taktiku - izmanto nelielas uzbrukuma grupas - ne vairāk kā piecus cilvēkus vienā grupā, lai iefiltrētos Ukrainas pozīcijās, un pēc tam tās apvienojas ar citām nelielām grupām, veidojot lielākas trieciena grupas.
Tomēr mazo uzbrukuma grupu izmantošana var novest pie lieliem upuriem un palēnināt kopējo ofensīvas tempu, uzskata ISW pētnieki.
Ukrainas armijas ģenerālštāba priekšnieks Anatolijs Barhilevičs izteica pieņēmumu, ka Krievijas spēki šajā virzienā tikai pēdējo 24 stundu laikā vien ir zaudējuši līdz 1740 karavīru. ISW norādīja, ka aplēstais zaudējumu skaits varētu atbilst vispārējam ofensīvas tempa kritumam, kas tika novērots 14. maijā.
Ja ofensīvas temps saglabāsies salīdzinoši zems, Krievijas spēki, visticamāk, koncentrēsies uz jaunu pozīciju nostiprināšanu un buferzonas izveidi pierobežas reģionā, nevis virzīsies dziļāk apgabalā, pieļauj eksperti.
Harkiva neplāno evakuēt iedzīvotājus no pilsētas, paziņojis Harkivas mērs Ihors Terehovs, piebilstot, ka, gluži pretēji, cilvēki plūst uz pilsētu no citām vietām, kur notiek aktīvas kaujas.
"Gaisa trauksme turpinās jau ilgāk nekā astoņas stundas, taču mēs šo nakti pārdzīvojām mierīgi. Diennakts laikā tika veikti uzlidojumi dzīvojamām ēkām. Ienaidnieks izmanto cilvēku iebiedēšanas taktiku, lai cilvēki pamestu pilsētu," sacīja Terehovs.
Neskatoties uz to, pilsētā jau ir ieradušies vairāk nekā 6000 cilvēku. Viņi ir izmitināti kopmītnēs un nodrošināti ar "visu iespējamo, lai viņi justos vairāk vai mazāk pasargāti", norādīja Harkivas mērs.
Terehovs sacīja, ka pilsētā ir pietiekami daudz mantu evakuētajiem, taču ir problēmas ar elektroapgādi.
"Pēc apšaudes 23. martā, kad tika iznīcinātas visas termoelektrocentrāles un transformatoru apakšstacijas, mums šodien nav savas elektroenerģijas ražotnes. Protams, tā dēļ ir izstrādāti elektrības atslēgšanas grafiki gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Situācija ir saspringta," skaidroja mērs.
Krievijas karaspēks 10. maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā un tam izdevies sagrābt savā kontrolē vairākus ciematus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
