Novembrī ASV notiks prezidenta vēlēšanas un otro reizi Amerikas vēsturē par prezidenta amatu sacentīsies tie paši kandidāti, kas pirms četriem gadiem: demokrāts Džo Baidens un republikānis Donalds Tramps. Trampa potenciālo uzvaru daudzi uzskata par draudu Eiropas Savienības un Ukrainas drošībai.
Par kādu prezidentu Tramps varētu kļūt, ja atkal uzvarēs vēlēšanās? Vai tas apdraud Baltijas valstu drošību? Vai Tramps spēs stāties pretī Putinam, kuru viņš savulaik sauca par draugu? Kādai vispār vajadzētu būt rietumvalstu politikai pret diktatūrām? Uz "Delfi" izdevēja Hansa Luika jautājumiem atbildēja Trampa bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.
Kāds būs Donalds Tramps, ja ieņems prezidenta amatu otro reizi?
Viņš uzvedīsies gluži tāpat kā pirmajā termiņā. Tas, manuprāt, ir ļoti satraucoši no ASV un mūsu draugu un sabiedroto nacionālās drošības mērķu viedokļa. Es domāju – ļoti iespējams, ka viņš mēģinās panākt, lai ASV izstājas no NATO. Viņa padomnieki pēdējo nedēļu laikā dažādiem cilvēkiem, tostarp Lielbritānijas ēnu valdības ārlietu ministram, ir teikuši, ka tas patiesībā nenotiks. Taču es kopā ar viņu biju 2018. gada NATO samitā Briselē, kad viņš bija pusmetra attālumā no faktiskās izstāšanās.
Cilvēki saka: "Nu, viņš vienkārši izsaka draudus, lai piespiestu Vāciju un citus, piemēram, Kanādu, kuriem aizsardzības izdevumi ir aptuveni 1,5% no IKP, palielināt tos līdz 2%. Un, kad viņi sasniegs 2%, viss būs kārtībā." Es tikai vēlos visiem darīt zināmu, ka, manuprāt, ASV aizsardzības izdevumiem ir jāpalielinās no 3,5%, ko mēs tērējam, līdz Reigana laikmeta līmenim, proti, 5–6%. Un uzminiet, ko tas nozīmē! Ka mūsu draugiem un NATO būs jāiet uz 3–4%. Tā ka miers mums pagaidām rādās vien sapņos
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
