Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa nesaskata tieša konflikta ar Krieviju riskus, ja NATO dalībvalstis apmācītu karavīrus Ukrainā, vēsta laikraksts "Postimees".
Pēc "Postimees" ziņotā, Kallasa britu laikrakstam "Financial Times" sacīja, ka dažas valstis jau apmāca karavīrus Ukrainā, pašas uzņemoties riskus. Viņa piebilda, ka gadījumā, ja Krievijas spēki uzbruktu sabiedroto karavīriem, tas automātiski neizraisītu NATO līguma 5. pantā paredzētā savstarpējās aizsardzības principa piemērošanu.
Igaunijas premjerministre atzina, ka nevar iedomāties situāciju, kad, piemēram, Ukrainā tiek ievainots kāds sabiedroto instruktors un tādēļ tiek ierosināta Krievijas bombardēšana, izmantojot NATO līguma 5. pantu, kas noteic, ka uzbrukums kādai no alianses dalībvalstīm ir uzbrukums visai aliansei.
"Tā tas nedarbojas. Tas nav automātiski. Tāpēc šīs bailes nav pamatotas," viņa teica.
Kijivai tuvākajos mēnešos ir jārekrutē un jāapmāca simtiem tūkstošu karavīru, un efektīvāk to būtu darīt Ukrainā, nevis vest personālu un ekipējumu uz Poliju vai Vāciju turp un atpakaļ, uzskata gan Ukrainas, gan Rietumu amatpersonas.
Kallasa norādīja, ka Ukrainas sabiedrotajiem nav vienota mērķa attiecībā uz notiekošo karu. Daži, piemēram, Igaunija, ir apņēmušies panākt Ukrainas uzvaru, bet citi vienkārši nevēlas, lai Ukraina zaudētu.
"Daži saka: "Ukraiņi nedrīkst zaudēt. Citi saka: "Mums ir jāstrādā Ukrainas un uzvaras labā." Un tas nav viens un tas pats," sacīja Igaunijas premjerministre. "Mūsu mērķis var būt tikai uzvara, bet Ukraina noteiks, kas tā ir," viņa teica, piebilstot, ka Ukrainas uzvaras definīcija ir pilnīga savas teritorijas atbrīvošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
