Zelenskis: situācija Doneckas apgabalā ļoti grūta

Visvairāk kauju notiek Doneckas apgabala Kramatorskas, Kurahoves un Pokrovskas virzienos, sacīja Zelenskis savā videouzrunā, kas tika pārraidīta Kijivā otrdienas vakarā.

Savukārt Harkivas apgabalā Ukrainas bruņotie spēki gūst panākumus, iznīcinot okupācijas spēkus, un rezultāti ir ievērojami, sacīja Zelenskis pēc tikšanās ar Ukrainas armijas vadību.

Pēc Krievijas trieciendronu uzbrukuma enerģētikas objektiem naktī uz trešdienu Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Sumos pārtraukta elektroapgāde, paziņojušas vietējās varasiestādes.

Droni devuši triecienus enerģētikas objektiem Sumu apgabala Šostkā un Konotopā.

Zelenskis arī sacīja, ka Rietumu sabiedrotie atkal tika informēti par neatliekamajām prasībām aizsardzības kampaņai pret Krievijas iebrukumu, kad notika sanāksme tā sauktajā Ramšteinas formātā.

Ukrainai ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība, tanku tehnoloģija un artilērijas šāviņi, sacīja Zelenskis, atzīmējot, ka viņš ir pateicīgs katrai valstij un partnerim par palīdzību. Tomēr līdzekļi ienaidnieka iznīcināšanai ir vajadzīgi tagad, šajās nedēļās, "nevis kaut kad vasarā", uzsvēra Zelenskis.

Ukrainas prezidents otrdien Kijivā vēlreiz tikās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku. "Es pateicos viņai par visu atbalstu - Vācija ir viena no mūsu svarīgākajiem partneriem drošības un politiskajā jomā un mūsu eirointegrācijas kontekstā," sacīja Zelenskis.

Vācija saprot, ka ES iestāšanās sarunām ar Ukrainu jāsākas jūnijā, sacīja Zelenskis. Tomēr par to vēl nav panākta vienošanās. Ir gaidāms, ka ES dalībvalstis lems par šo sarunu iespējamu sākumu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā.

Zelenskis informēja par tā saukto "diplomātisko maratonu" - sarunām ar ārvalstu kolēģiem un gatavošanos plānotajam miera samitam Šveicē 15. un 16. jūnijā.

Zelenskis sacīja, ka, šajā samitā tiekoties ar pasaules līdieriem, viņš grib noteikt kursu taisnīgam mieram ar Krieviju, īstenojot viņa miera plānu.

Viena no galvenajām prasībām šajā plānā ir, lai Maskava izvestu savus bruņotos spēkus no okupētajām teritorijām. Krievija nav uzaicināta uz šo konferenci un ir kritizējusi Zelenska plānu kā "nereālistisku".

Kijivas sabiedrotie drīkst virs Ukrainas teritorijas notriekt Krievijas raķetes no savas teritorijas, otrdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Nav juridisku, drošības vai morālu argumentu, kas būtu mūsu partneru ceļā, lai viņi varētu notriekt krievu raķetes virs Ukrainas teritorijas no savas teritorijas," ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku kopīgā preses konferencē sacīja Kuleba.

"Ja jūs to nevēlaties darīt, tad vienkārši nodrošiniet mūs ar visiem tam nepieciešamajiem līdzekļiem. Mēs tos pielietosim Ukrainas teritorijā un šīs raķetes pārtversim paši," norādīja ministrs.

Bērboka savukārt sacīja, ka ir svarīgi nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Kavējoties nodrošināt Ukrainai militāro atbalstu, tiek kaitēts arī Rietumu drošībai, sacīja ministre.

"Ir skaidrs, ka par katru vilcināšanos un katru kavēšanos atbalstīt Ukrainu tiek maksāts ar nevainīgu cilvēku dzīvībām. Un ar katru vilcināšanos sniegt atbalstu Ukrainai tiek apdraudēta mūsu pašu drošība," uzsvēra Vācijas ārlietu ministre.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 496 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7611 tankus, 14 721 bruņutransportieri, 12 820 lielgabalus un mīnmetējus, 1077 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 812 zenītartilērijas iekārtas, 354 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 346 bezpilota lidaparātus, 2208 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 442 automobiļus un autocisternas, kā arī 2090 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.