Ukraina apturējusi okupantu karaspēku Harkivas virzienā un veic pretuzbrukumus

"Situācija ir sarežģīta. Aizsardzības spēki turpina aizsargāties mūsu valsts austrumos un dienvidos (..). Galvenās darbības notiek Harkivas apgabalā, Doneckas apgabalā. Kas attiecas uz Harkivas virzienu - ienaidnieks veic uzbrukuma operācijas ar mērķi izveidot buferzonu. Tagad ienaidnieks ir apturēts, situācija tiek kontrolēta, tiek veiktas pretuzbrukuma darbības," šodien Kijivā paziņoja Prohorenko.

Pēc viņa teiktā, okupanti veic ofensīvas darbības arī Harkivas apgabala austrumos, plānojot apiet Kupjanskas pilsētu no austrumu puses, taču bez panākumiem. Viņš arī norādīja, ka gandrīz visā frontes līnijas garumā turpinās asas kaujas. "Aizsardzības spēki nodara lielus zaudējumus iebrucējiem, aktīvi darbojas mūsu artilērija, bezpilota sistēmas, aviācija," viņš piebilda.

Komentējot situāciju Sumu un Čerņihivas apgabalos, Prohorenko sacīja, ka tā tiek kontrolēta.

Viņš norādīja, ka Krievija savā teritorijā pulcē karaspēku, katru dienu veic gaisa un artilērijas triecienus apdzīvotajām vietām pierobežā, izmanto bezpilota lidaparātus, cenšas iznīcināt kritisko infrastruktūru, uzbrūk ar raķetēm un droniem "Shahed".

"Aizsardzības spēki ir informēti par ienaidnieka plāniem un dara visu, lai tos sagrautu. Tiek veikti pasākumi, lai (..) pārtvertu iniciatīvu kaujas laukā," viņš sacīja.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 498 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7635 tankus, 14 775 bruņutransportierus, 12 902 lielgabalus un mīnmetējus, 1080 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 813 zenītartilērijas iekārtas, 356 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 401 bezpilota lidaparātu, 2209 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 569 automobiļus un autocisternas, kā arī 2101 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ungārija centīsies neiesaistīties nekādās NATO operācijās, kuru mērķis ir atbalstīt Ukrainu, piektdien paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, apgalvojot, ka militārā alianse un Eiropas Savienība (ES) virzās uz tiešāku konfliktu ar Krieviju.

Orbāns valsts radio sacīja, ka Ungārija iebilst pret plānu, ko NATO apsver, lai tuvākajos gados sniegtu paredzamāku militāro atbalstu Ukrainai. "Mēs tam nepiekrītam un nevēlamies piedalīties finansiālā vai militārā atbalstā (Ukrainai), pat NATO ietvaros," paziņoja Orbāns, piebilstot, ka Ungārija ir iestājusies par nepiedalīšanos nekādās iespējamās NATO operācijās Ukrainas atbalstam.

"Mums ir no jauna jādefinē mūsu pozīcija militārās alianses ietvaros, un mūsu juristi un virsnieki strādā pie tā, (..) kā Ungārija var pastāvēt kā NATO dalībvalsts, vienlaikus nepiedaloties NATO darbībās ārpus tās teritorijas," viņš sacīja.

Orbāns, kas tiek uzskatīts par Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko sabiedroto ES, uzsvēra NATO kā aizsardzības alianses lomu un sacīja, ka nepiekrīt dažu citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu bažām, ka Krievijas militārie spēki nepārtrauks agresiju, ja Maskava uzvarēs karā Ukrainā.

"NATO spēku nevar salīdzināt ar Ukrainas spēku," viņš sacīja. "Es neuzskatu par loģisku pieņēmumu, ka Krievija, kas nespēj tikt galā pat ar Ukrainu, pēkšņi nāks un aprīs visu Rietumu pasauli," viņš piebilda.

Pretēji vairumam citu ES valstu Ungārija ir atteikusies piegādāt kaimiņvalstij Ukrainai militāro palīdzību, un Orbāns ir enerģiski iestājies pret ES sankcijām pret Maskavu, lai gan galu galā vienmēr ir balsojis par tām.

Gatavojas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Orbāns ir pasludinājis savu partiju par miera garantu reģionā. Viņš pārmetis ASV un citām ES valstīm, kas mudina sniegt lielāku atbalstu Ukrainai, netiešu kara atbalstīšanu.