Stoltenbergs aicina ļaut Ukrainai veikt triecienus ar NATO ieročiem Krievijā

"Ir pienācis laiks sabiedrotajiem apsvērt iespēju atcelt dažus ierobežojumus, ko tie ir noteikuši Ukrainai nodoto ieroču izmantošanai," intervijā izdevumam "Economist" sacīja Stoltenbergs. "Īpaši tagad, kad Harkivā, netālu no robežas, notiek smagas kaujas, liegšana Ukrainai izmantot šos ieročus pret likumīgiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā ļoti apgrūtina tās teritorijas aizsardzību."

Stoltenberga priekšgājējs alianses ģenerālsekretāra amatā Anderss Fogs Rasmusens 14.maijā aicināja atļaut NATO valstīm Austrumeiropā izmantot tās sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai iznīcinātu Krievijas raķetes un bezpilota lidaparātus, kuru mērķis ir Ukraina. Stoltenbergs šo priekšlikumu neatbalstīja. "Mēs nepiedalīsimies konfliktā," viņš norādīja. Viņaprāt, Rietumu uzdevums ir pretējs - "nepieļaut, ka šis karš pārvēršas par pilnvērtīgu karu starp Krieviju un NATO Eiropā".

"Mēs rīkojam mācības, piegādājam Ukrainai ieročus, munīciju, bet mēs no NATO teritorijas tieši neiesaistīsimies kaujās virs Ukrainas vai Ukrainā. Tas ir pavisam kas cits," teica Stoltenbergs.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 500 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7650 tankus, 14 786 bruņutransportierus, 12 929 lielgabalus un mīnmetējus, 1082 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 814 zenītartilērijas iekārtas, 356 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 414 bezpilota lidaparātus, 2209 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 608 automobiļus un autocisternas, kā arī 2104 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.