Gruzijas parlaments apstiprina "ārvalstu ietekmes" likumu

Deputāti ar 84 pret četrām balsīm pārvarēja prezidentes Salomes Zurabišvili veto.

Gruzijas parlamenta pieņemtais likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.

Šis likums ir izraisījis valstī bezprecedenta protestus un Briseles brīdinājumus, ka tas var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Gruzijas parlaments likumu apstiprināja jau 14. maijā, taču Zurabišvili 18. maijā uzlika tam veto.

Svētdien ceremonijā par godu Gruzijas neatkarības dienai prezidente un premjerministrs Iraklijs Kobahidze viens otru kritizēja.

"Kamēr Krievijas rēgs uzglūn mums, partnerība un tuvināšanās Eiropai ir īstais ceļš uz mūsu neatkarības un miera saglabāšanu un stiprināšanu. Tie, kas sabotē un grauj šo ceļu, apgrūtina un kaitē mūsu valsts mierīgai un drošai nākotnei, kavējot ceļu uz pilntiesīgu iekļaušanos brīvajā un demokrātiskajā pasaulē," norādīja Zurabišvili.

Savukārt premjerministrs kritizēja Zurabišvili. "Tieši tautas un tās ievēlētās valdības vienotība un saprātīgi soļi deva mums iespēju saglabāt mieru valstī pēdējos divus gadus, neraugoties uz eksistenciāliem draudiem un vairākkārtēju nodevību, tostarp Gruzijas prezidenta nodevību," izteicās premjers.

Likuma par "ārvalstu ietekmi" kritiķi apgalvo, ka to, iespējams, ierosinājusi Krievija, lai kavētu Gruzijas iespējas turpināt integrāciju Rietumos.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien paziņoja, ka Gruzijas amatpersonām, "kuras ir atbildīgas par demokrātijas graušanu Gruzijā vai līdzdarbojas tās graušanā", tiks piemērotas sankcijas. Viņš piebilda, ka "mēs joprojām ceram, ka Gruzijas vadītāji pārskatīs likumprojektu un spers soļus, lai virzītos uz priekšu savas valsts demokrātisko un eiroatlantisko centienu īstenošanā".

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) pauž dziļu nožēlu par to, ka Gruzijas Parlaments galīgajā lasījumā ir pieņēmis Likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību, neraugoties uz neatlaidīgajiem iekšējiem un starptautiskiem aicinājumiem, tostarp Gruzijas prezidentes veto un Venēcijas Komisijas atzinumu, portālu "Delfi" informēja ĀM.

"Pērn Eiropas Savienība atvēra Gruzijai savas durvis, piešķirot tai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka Gruzija veiks deviņus reformu ieviešanas soļus. Valstij un tautai šis bija vēsturisks brīdis. Diemžēl lēmums par šī likuma pieņemšanu novirza Gruziju no ES integrācijas kursa – mērķa, ko Gruzijas iedzīvotāji nepārprotami atbalsta,"" vēsta ĀM, minot, ka Latvija atkārtoti aicina Gruzijas valdību iesaistīties jēgpilnā un iekļaujošā dialogā ar saviem pilsoņiem, kā arī saglabāt savu apņemšanos virzīties uz dalību ES.