Polijai nevajadzētu izslēgt karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, saka Sikorskis

Ukraina ir atkarīga no Rietumu militārās palīdzības, un daudzus sabiedrotos uztrauc iespējamība, ka tiem varētu nākties sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons februārī izraisīja manāmu satraukumu NATO kolēģu vidū, atsakoties izslēgt Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Taču pēdējā laikā vērojamas pazīmes, ka arī citi Kijivas sabiedrotie, tostarp Polija, sākuši pārskatīt šo ideju.

Vaicāts par iespēju nosūtīt Polijas karavīrus uz Ukrainu, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sacīja, ka Varšavai nevajadzētu izslēgt nevienu iespēju. "Ļaujiet [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam uzminēt, ko mēs gatavojamies darīt," viņš piebilda, sniedzot interviju trim Eiropas laikrakstiem.

Šī nebija pirmā reize, kad Sikorskis pieminēja iespēju nosūtīt NATO karavīrus uz Ukrainu. Martā viņš izteicās, ka tas nav neiedomājami.

"Es augstu vērtēju Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvu, jo tās mērķis ir likt Putinam baidīties, nevis mums baidīties no Putina," platformā "X" paziņoja Sikorskis.

Maijā Makrons atkal izteicās, ka jautājums par Rietumu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu varētu leģitīmi rasties, ja Krievija izlauztos cauri Ukrainas frontes līnijai un Kijiva izteiktu šādu lūgumu.

Ukrainai būtu jāatļauj neitralizēt Krievijas militārās bāzes, no kurām Krievijas armija šauj raķetes uz Ukrainu, otrdien atzinis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mēs uzskatām, ka mums jāļauj viņiem neitralizēt militāros objektus, no kuriem tiek izšautas raķetes, no kuriem (..) tiek uzbrukts Ukrainai," sacīja Makrons. Tomēr viņš uzsvēra, ka "mums nevajadzētu ļaut viņiem skart citus mērķus Krievijā" un, protams, civilos mērķus.

Vairāki Ukrainas sabiedrotie, kas piegādā ieročus Ukrainai, pieprasījušas no Kijivas solījumu, ka ieroči tiks izmantoti tikai Ukrainas teritorijā. Kijiva savukārt uzsver, ka armijai jāspēj uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā, jo Krievijas armija uzbrūk Ukrainai no savas teritorijas.