Krievija manipulē ar karagūstekņu apmaiņu, lai destabilizētu situāciju Ukrainā, secina ISW

Kā norāda analītiķi, Krievija vaino Ukrainu par to, ka uz vairākiem mēnešiem apturēta gūstekņu apmaiņa.

Kremļa ieceltā cilvēktiesību komisāre Tatjana Moskaļkova apsūdzējusi Ukrainu par "pārspīlētu prasību izvirzīšanu", kuru dēļ pēdējo mēnešu laikā radusies pauze karagūstekņu apmaiņā.

Ukrainas Koordinācijas štāba rīcībai ar karagūstekņiem pārstāvis Petro Jacenko 2023. gada novembrī norādīja, ka Krievija iepriekš 2023. gada vasarā bija apturējusi karagūstekņu apmaiņu nenosaukta iemesla dēļ.

Pēdējā karagūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu notika 2024. gada 8. februārī ar Apvienoto Arābu Emirātu palīdzību.

Eksperti norāda, ka Ukraina bijusi spiesta atvērt trešo nometni Krievijas karagūstekņiem daļēji tāpēc, ka Krievijas puse faktiski bloķēja apmaiņu, un daļēji tāpēc, ka arvien vairāk krievu dezertieru kļūst par karagūstekņiem.

ISW ziņojumā arī teikts, ka pēdējos mēnešos kopš pēdējās karagūstekņu apmaiņas Krievija ir pastrādājusi virkni acīmredzamu pārkāpumu pret ukraiņu karagūstekņiem, tostarp izpildījusi nāvessodus bez tiesas sprieduma un izmantojusi karagūstekņus kā dzīvos vairogus uz lauka.

Krievija arī izmanto bataljonu, kas sastāv galvenokārt no Ukrainas karagūstekņiem, lai cīnītos Ukrainā, kas ir vēl viens klajš Ženēvas Konvencijas par karagūstekņiem pārkāpums.

Līdz ar to analītiķi secina, ka Moskaļkovas apsūdzības, ka Ukraina ir atbildīgā puse par gūstekņu apmaiņas apturēšanu, var būt mēģinājums novelt vainu uz Ukrainu un noslēpt daudzos Krievijas veiktos pārkāpumus pret Ukrainas gūstekņiem, kas varētu veicināt neapmierinātību Ukrainas sabiedrībā un novērst uzmanību no Rietumvalstu atbalsta Ukrainai.

Krievijas spēki naktī uz ceturtdienu veica raķešu un dronu triecienu Ukrainas militārajiem objektiem un kritiskajai infrastruktūrai, izmantojot 19 raķetes un 32 bezpilota lidaparātus "Shahed".

Ukrainas spēkiem izdevās notriekt visus dronus un septiņas raķetes.

Krievija izšāva astoņas vadāmās zenītraķetes S-300/S-400 pa Harkivas apgabalu, 11 spārnotās raķetes H-101/H-555 no stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95 un 32 dronus "Shahed" no Krievijas pilsētas Primorskoahtarskas un Čaudas raga okupētajā Krimā.

"Pretgaisa kaujas rezultātā Hmeļņickas, Dņipropetrovskas, Čerkasu, Kirovohradas, Zaporižjas, Odesas, Hersonas, Kijivas un Vinnicas apgabalos tika notriektas septiņas spārnotās raķetes H-101/H-555 un 32 trieciendroni "Shahed-131/136"," teikts Ukrainas gaisa spēku paziņojumā.

Ienaidnieka gaisa uzbrukumus atvairīja gaisa spēku pretgaisa aizsardzības raķešu vienības, mobilās kaujas grupas un Ukrainas Aizsardzības spēku elektroniskās kaujas vienības.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 506 260 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 7710 tankus, 14 913 bruņutransportierus, 13 101 lielgabalu un mīnmetēju, 1088 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 532 bezpilota lidaparātus, 2222 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 849 automobiļus un autocisternas, kā arī 2153 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.