Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) trešdien, 29. maijā, miljoniem iedzīvotāju devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai balsotu valsts nacionālajās vēlēšanās. Aģentūra AP norāda, ka cīņa starp vadošajām partijām varētu būt spraigākā pēdējo 30 gadu laikā.
Augstais bezdarba līmenis, kas pērn sasniedza 32%, pastāvīgā ekonomiskā nevienlīdzība, apsūdzības korupcijā un biežie elektroenerģijas padeves pārrāvumi ir mazinājuši ANC popularitāti starp iedzīvotājiem. Tāpat uzsvērta līderu nespēja risināt augsto noziedzības līmeni. Raidsabiedrība BBC norāda, ka 2023. gada pēdējo trīs mēnešu laikā valsts piedzīvoja 130 izvarošanas un 80 slepkavības dienā.
Daļēji rezultāti vēlēšanām ir gaidāmi trīs dienu laikā kopš balsojuma, tomēr galīgie rezultāti, visticamāk būs zināmi svētdien, 2. jūnijā, informējusi Dienvidāfrikas vēlēšanu komiteja (IEC). No visiem DĀR iedzīvotājiem aptuveni 27 miljoni esot balsstiesīgi.
Kādēļ tad īsti šīs vēlēšanas varētu izvērsties par vēsturiskām? Pēdējo trīs desmitgažu laikā ANK regulāri ir izmantojuši savu parlamentāro vairākumu, lai ievēlētu nākamo valsts prezidentu, tomēr šogad, strauji sarūkot atbalstam pret vadošo partiju, šis process varētu nebūt tik vienkāršs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
