Rietumvalstu varasiestādes un to ekspertu kopiena nav apmierinātas ar gatavību reaģēt uz Krievijas hibrīdpasākumiem, kas aptver plašu darbību spektru no dezinformācijas izplatīšanas līdz sabotāžai, un apsver trīs reaģēšanas veidus, vēsta laikraksts "Financial Times".
Saskaņā ar "Financial Times" informāciju NATO valstis pašlaik apsver trīs veidu atbildes soļus. Tie ir izklāstīti nesen publicētajos britu parlamenta ziņojumos un kopīgā NATO un Eiropa Savienības (ES) ziņojumā.
Pirmais solis ir atzīt, ka notiek hibrīduzbrukumi, un publiski tos atmaskot. Tas varētu izskaidrot to, ka par Krievijas izvērstajiem pasākumiem arvien biežāk ziņo iestādes tādās valstīs kā Lielbritānija, Vācija un Polija, kā arī NATO Padomes maija sākumā pieņemto paziņojumu, kurā norādīts uz Krievijas hibrīdkampaņu.
Otrais solis ir stiprināt kritisko infrastruktūru, aizsargāt informācijas sistēmas pret kiberuzbrukumiem un izglītot sabiedrību par dezinformācijas kampaņu risku.
Visbeidzot, trešais solis ir veikt pretpasākumus pret Krieviju. Piemēram, Čehija jau sen ir aģitējusi par Krievijas diplomātu pārvietošanās ierobežošanu. Prāga ir norādījusi, ka viņi izmanto kontroles trūkumu uz Čehijas robežām ar kaimiņvalstīm, savukārt Čehijas izlūkdienesti nevar uzraudzīt aizdomīgus diplomātus ārpus savas teritorijas.
Taču ir arī priekšlikumi rīkoties agresīvāk, piemēram, uzsākt informācijas kampaņu, lai informētu Krievijas iedzīvotājus par Ukrainā izvērstā kara cenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
