Zviedrijas valdība vēlas piešķirt tiesībaizsardzības iestādēm iespēju izmantot reāllaika sejas atpazīšanas tehnoloģiju no publiskās vietās izvietotām novērošanas kamerām lai, piemēram, identificētu personas, kas tiek turētas aizdomās par noteiktu noziegumu izdarīšanu, pirmdien paziņojusi valdība.
Eiropas Savienība (ES) martā pieņēma noteikumus mākslīgā intelekta izmantošanas regulēšanai, aizliedzot reāllaika sejas atpazīšanu publiskās vietās, bet paredzot dažus izņēmumus tiesībaizsardzības iestādēm.
Zviedrijas valdība decembrī uzdeva izpētīt tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaru paplašināšanu, lai izmantotu novērošanas kameras, tostarp sejas atpazīšanas tehnoloģijas. Secinājumi pirmdien tika iesniegti valdībai.
Zviedrijas tieslietu ministrs Gunnars Strommers preses konferencē sacīja, ka tas ir solis ceļā uz novērošanas kameru plašāku izmantošanā noziedzības apkarošanā.
"Sejas atpazīšana reāllaikā publiskās vietās būtu jāatļauj noziedzības apkarošanas nolūkos, ciktāl to pieļauj ES Mākslīgā intelekta regula," sacīja pētījuma vadītājs Kazimirs Abergs.
ES izņēmumi attiecas uz pazudušu cilvēku un cilvēku tirdzniecības upuru meklēšanu un tiešu draudu, piemēram, teroristu uzbrukuma, novēršanu. ES noteikumi arī atļauj izmantot tehnoloģiju, lai noteiktu to personu atrašanās vietu, kuras tiek turētas aizdomās par konkrētu noziegumu izdarīšanu.
Abergs sacīja, ka policijai būtu jāļauj izmantot šo tehnoloģiju tikai tādu noziegumu gadījumos, par kuriem draud vismaz četru gadu cietumsods, un tikai pēc tiesas atļaujas saņemšanas. Turklāt tehnoloģija būtu jāļauj izmantot tikai konkrētās izmeklēšanās, nevis preventīvi, uzskata Abergs.
Zviedrijas tieslietu ministrs sacīja, ka valdība atzinīgi vērtē šo priekšlikumu un sāks darbu pie detalizēta plāna. Taču nekāds termiņš tā īstenošanai nav ierosināts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
