Nīderlandiešiem dodoties pie balsošanas urnām, sākas EP vēlēšanas

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem uz nākamajiem pieciem gadiem jāizraugās Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas.

Vēlēšanās, kas notiek no 6. līdz 9.jūnijam, izšķirsies arī nākamās Eiropas Komisijas (EK) sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Aptaujas liecina, ka ES pilsoņiem visvairāk rūp tādi jautājumi kā Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, tautsaimniecības izredzes, protekcionisms tirdzniecībā, tajā skaitā arī ar ASV, mākslīgā intelekta radītais darbavietu apdraudējums, migrācija un klimata pārmaiņas.

Tomēr, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eirobarometra aptauju 70% eiropiešu ES uzskata par "stabilitātes oāzi" konfliktu plosītajā pasaulē, idejām par aiziešanu no bloka, sekojot Lielbritānijas paraugam, vēlētāju vidū nav liela atbalsta.

Tāpēc eiroskeptiskās partijas lielāku uzsvaru likušas uz nacionālo interešu aizstāvību, paliekot ES sastāvā.

Tās savās programmās sola veicināt nacionālo kultūru, cīnīties par savu pilsoņi ekonomiskajām interesēm, veikt stingrāku robežkontroli un atgūt dalībvalstu tiesības pašām lemt par savu nākotni, ierobežojot Briseles varu.

Šo partiju solījumi acīmredzami uzrunā tādas nozīmīgas vēlētāju grupas kā zemnieki un jaunieši.

Nacionālkonservatīvo partiju nonākšana pie varas Ungārijā, Itālijā un Nīderlandē veicinājusi to iekļaušanos politiskajā pamatplūsmā jeb meinstrīmā.

Aptaujas sola, ka partijas, kas pārstāvētas abās frakcijās, kuras politiskajā spektrā atrodas pa labi no konservatīvās Eiropas Tautas partija (EPP), - "Identitāte un demokrātija" (ID) un "Eiropas konservatīvie un reformisti" (ECR) - iegūs aptuveni ceturtdaļu no 720 EP deputātu vietām.

Tomēr tiek prognozēts, ka abas līdz šim lielākās EP frakcijas - EPP un sociālisti (S&D) - visumā saglabās savas vadošās pozīcijas, lai gan zaudēs dažas deputātu vietas.

Tomēr parlamentārā vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešamas plašas koalīcijas, kuras bieži, iespējams, nāksies veidot uz situatīvas ("ad hoc") bāzes.

Vienā gadījumā EPP un S&D varētu sadarboties ar liberāļu frakciju "Atjaunotā Eiropa".

Citos gadījumos EPP varētu sabiedroties ar ID un ERC, ja vien tajās pārstāvētās partijas nespēlē Maskavas marionešu lomu, kā to ļāvusi noprast Leiena, kura pārstāv konservatīvos.

Viņa tomēr nepārprotami noraidījusi jebkādu sadarbību ar vācu eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD). Tas vairo Itālijas premjerministres un nacionālkonservatīvās partijas "Itālijas brāļi" ("Fratelli d'Italia") līderes Džordžas Meloni ietekmi, veidojot varas sadali nākamajā EP sastāvā.

Vēlēšanu priekšvakarā ierosinātas vairākas izmeklēšanas par iespējamo politisko iejaukšanos, izmantojot vairāku Eiropas partiju pārstāvjus, taču pamatā šīs apsūdzības skārušas AfD politiķus.

Lai gan deputāti EP darbojas frakcijās, kurās esošās partijas apvieno kopīgi ideoloģiski uzstādījumi, Eiropas mēroga partijas joprojām nepastāv.

Tas liek domāt, ka pēc vēlēšanās neizveidosies vienots labējo partiju bloks, un vislielākās problēmas labējo nometnē, kas traucē tās apvienošanos, rada domstarpības Ukrainas jautājumā.

ERC pauž stingru atbalstu Ukrainai tās cīņa pret Krievijas agresiju. Tikmēr ID šajā jautājumā valda dziļas domstarpības.

Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka karam vēlētāju prioritāšu vidū ir nozīmīga vieta.

Vairāk nekā trīs trešdaļas ES pilsoņu atbalsta kopīgo aizsardzības un drošības politiku, un gandrīz tikpat liels skaits atbalsta arī militārās rūpniecības paplašināšanu, liecina Eirobarometra aptauja.

Vairums eiropiešu izsaka atbalstu arī bruņojuma piegādēm Ukrainai un sankcijām pret Krieviju.

Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas bremzē ES atbalstu Ukrainai ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš joprojām cenšas saglabāt tuvas attiecības ar Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu.

Ungārija 1.jūlijā rotācijas kārtībā pārņem ES prezidentūru, un tas nozīmē, ka bloka dienaskārtību laikā, kad pēc ievēlēšanas sanāks EP jaunais sasaukums un tiks veidota jaunā EK, noteikts prokrieviski noskaņotā Budapešta.

Tikmēr labējo partiju ietekmes pieaugums EP var ietekmēt arī pašreizējās bloka ambiciozās ieceres klimata pārmaiņu ierobežošanai jeb tā dēvēto ES zaļo kursu.

Kopumā pie balsošanas urnām laikā no 6. līdz 9. jūnijam visās 27 bloka dalībvalstīs tiek gaidīti 370 miljoni ES balsstiesīgo pilsoņu.

Balsošanu ievadīs Nīderlandes pilsoņi, kas uz vēlēšanu iecirkņiem dosies ceturtdien.

Piektdien pie balsošanas urnām dosies īri un čehi.

Latvijā balsošana notiks sestdien, kad balsos arī Itālijas, Maltas un Slovākijas pilsoņi. Sestdien otro dienu balsošana turpināsies arī Čehijā.

Visbeidzot, svētdien vēlēšanu iecirkņi savas durvis vērs Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Balsošana svētdien otro dienu turpināsies arī Itālijā.