Pilsoņu karš Mjanmu pārvērtis par narkotiku ražošanas citadeli

Mjanma ražo un eksportē arvien vairāk nelegālo narkotiku, pilsoņu karam starp valdošo militāro huntu un nemierniekiem no dažādām etniskām grupām radot lielu ietekmi uz lauksaimniecību balstīto ekonomiku.

Politiskā un drošības krīze Mjanmu terorizē kopš 2021. gada februāra, kad armija gāza valsts demokrātiski ievēlēto valdību apvērsumā. Tas izraisīja masu protestus un eventuāli noveda pie bruņota konflikta.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Narkotiku un noziedzības biroja (UNODC) ziņojumu Mjanmas opija lauki 2023. gadā pieauga par 18%, sasniedzot 47 100 hektārus. Šīs izmaiņas arī sakritušas ar gandrīz pilnīgu opija audzēšanas pārtraukšanu Afganistānā pēc tam, kad 2021. gadā talibi pārņēma varu un aizliedza tā audzēšanu. Saskaņā ar UNODC datiem Mjanma ir apsteigusi Afganistānu kā pasaulē lielākā opija ražotāja.

Zakarijs Abuza, Vašingtonas Nacionālās kara koledžas profesors norādīja, ka šīs tendences nav pārsteidzošas. "Kopš apvērsuma Mjanmas IKP ir samazinājies par 12%. Lauku kredītu sistēma ir sabrukusi, kas nozīmē, ka lauksaimnieki izmisīgi cenšas atrast citus līdzekļus, lai sevi uzturētu," viņš sacīja.

UNODC ziņojumā konstatēts, ka Mjanmas Šaņas štats, kas robežojas ar Taizemi, Laosu un Ķīnu, joprojām ir valsts opija ražošanas centrs, kurā atrodas 88% no kopējās audzēšanas platības.

Opija audzēšana jau sen ir bijusi ienākumu avots Mjanmas iedzīvotājiem. "Zelta trīsstūris", reģions, kas aptver Mjanmas, Taizemes un Laosas džungļu robežas, vēsturiski ir bijis bēdīgi slavens narkotiku ražošanas un kontrabandas apgabals.

Opijs ir spēcīga narkotiska viela, ko ražo no magoņu auga. Mjanmā to galvenokārt audzē Šaņas un Kačinas štatos, un šis bizness nereti piesaista nabadzībā nonākušos lauksaimniekus, jo ar to var nopelnīt lielākas summas nekā ar citu produktu, piemēram, rīsu audzēšanu.