Ukraina ir gatava iestāšanās sarunām ar ES, norāda Brisele

Kijiva iesniedza pieteikumu dalībai ES dažu nedēļu laikā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā, un tikai dažus mēnešus vēlāk tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss.

Krievijas uzsāktais karš ir pamudinājis pārskatīt ES paplašināšanās procesu, jo 2022. gada jūnijā par kandidātvalstīm kļuva Ukraina un Moldova, bet 2023. gada beigās – Gruzija. Tāpat paātrinātas sarunas ar dažām no sešām Rietumbalkānu kandidātvalstīm atdzīvinot šo procesu pēc gadiem ilgas stagnācijas.

EK vēlas, lai šomēnes tiktu sāktas oficiālas sarunas ar Kijivu un Kišiņevu, lai dotu pozitīvu signālu abām valstīm par to centieniem pievienoties ES. Piektdien tā paziņos, ka Ukraina tagad atbilst iepriekš noteiktiem kritērijiem, tostarp pretkorupcijas pasākumiem, politiskās lobēšanas ierobežojumiem, noteikumiem par valsts amatpersonu aktīvu deklarēšanu un nacionālo minoritāšu lietoto valodu aizsardzību.

Briseles ieteikumam ir nepieciešama ES valdību vienprātība, un paredzams, ka Ungārija iebildīs. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns iepriekš ir kavējis citus ar Ukrainu saistītus lēmumus, tostarp ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu valstij un aizkavējot 50 miljardu dolāru palīdzības paketi. Lai gan Budapešta galu galā ir piekāpusies citu galvaspilsētu spiediena dēļ, Ungārija šogad līdz šim ir atteikusies noņemt veto ES naudas rezervēšanai, lai sniegtu militāru palīdzību Kijivai, atgādina medijs.

Ungārija 1.jūlijā pārņems ES prezidējošās valsts pienākumus, kas tai dos papildu sviras sanāksmju darba kārtības noteikšanā, kurās tiek apspriesti ar Ukrainu saistītie jautājumi. Beļģija, kas ir pašreizējā prezidējošās valsts statusa īpašniece, cer panākt vienprātību un noturēt pievienošanās sarunu sākotnējo kārtu 25. jūnijā, pirms tā nodod stafeti Ungārijai.