Austrijā EP vēlēšanās vadībā galēji labējā partija; Vācijā AfD otrie

Brīvības partija (FPOe) ieguvusi 27% balsu, apsteidzot pašlaik valdošo konservatīvo Tautas partiju (OeVP), kas ar aptuveni 23% balsu dala otro vietu ar sociāldemokrātiem (SPOe), liecina pēc balsošanas noslēguma publicētie aptauju rezultāti.

Brīvības partija ir ieguvusi par aptuveni 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2019. gada EP vēlēšanām.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā partija bieži uzsvēra savu skepsi pret ES ar saukli "Stop ES neprātam" un ES tika attēlota kā karadarbību veicinošs spēks Ukrainas konfliktā.

Austrijai ir 20 no 720 vietām Eiropas Parlamentā.

Vācijā svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pārliecinoši uzvarējuši opozīcijā esošie konservatīvie CDU/CSU, bet eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) ierindojusies otrajā vietā, liecina vēlētāju aptaujas.

Kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) uzrādījuši vēsturē sliktāko rezultātu - 14%, atpaliekot no otrajā vietā esošās AfD, kas ieguvusi 16 līdz 16,5% balsu, un krietni atpaliekot no konservatīvajiem, par kuriem balsojuši 29,5% vāciešu, liecina nacionālo raidorganizāciju ARD un ZDF publicētās aptaujas.

Šolca koalīcijas partneri zaļie ieguvuši tikai 12 līdz 12,5% balsu, bet liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) - 5%.

Jaunizveidotā kreiso ekstrēmistu partija Zāras Vāgenknehtes apvienība (BSW) ieguvusi 5,5 līdz 6% balsu.

Tikmēr Vācijas austrumu zemēs, kas savulaik atradušās komunistiskā režīma jūgā, AfD kļuvusi par spēcīgāko partiju, iegūstot 27,1% balsu.

Savukārt par BSW, kas, saglabājot kreisajiem raksturīgo nostāju sociālajos jautājumos, iestājas pret imigrāciju un Eiropas Savienību (ES), balsojis 13,1% austrumvāciešu.

Centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kuras vadošā kandidāte ir Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ir ceļā uz uzvaru Eiropas Parlamenta (EP)vēlēšanās, liecina Vācijas nacionālo raidorganizāciju ARD un ZDF publicētie dati.

Saskaņā ar tendencēm EPP varētu iegūt aptuveni 180 no 720 vietām jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā, kas ir stabils rezultāts salīdzinājumā ar 2019. gada vēlēšanām.

Skaitļi tika iegūti, pamatojoties uz aptaujām un prognozēm.

Otrā spēcīgākā grupa jaunajā parlamentā joprojām ir centriski kreisie sociāldemokrāti, kuri varētu iegūt aptuveni 135 vietas.

Viņiem sekos liberāļi "Renew", kuru mandātu skaits samazināsies no 81 līdz 87 vietām.

Tiek prognozēts, ka galēji labējā grupa "Identitāte un demokrātija" (ID) iegūs aptuveni 70 vietas, bet Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR) iegūs nedaudz mazāk par 80 vietām.

Ievērojamu zaudējumu cietīs Zaļo grupa, kas galu galā iegūtu daudz mazāk nekā 60 mandātus.

Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guvusi pārliecinošu uzvaru Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iegūstot divtik daudz balsu kā valdošā koalīcija.

Saskaņā ar vairāku sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu veiktajām nobalsojušo aptaujām par RN sarakstu Žordana Bardelas vadībā balsojuši 32,3 līdz 33% francūžu, kamēr valdošā koalīcija prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas "Renesanse" vadībā atbalstījuši tikai 14,8 līdz 15,2% vēlētāju.

Tas ir vislabākais rezultāts, kādu RN līdz šim guvusi vēlēšanās.

Vienīgais mierinājums Makronam ir tas, ka viņa koalīcija noturējusies otrajā vietā, par mata tiesu apsteidzot sociālistus, kas ieguvuši 13 līdz 14% balsu.

Par kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija" balsojuši 9% aptaujāto, bet 7% atbalstījuši konservatīvo Republikāņu partiju, kamēr lielākā Francijas zaļo partija "Ekologi" (EL) spējusi izcīnīt vien 5% balsu.

Reaģējot uz nobalsojušo aptauju rezultātiem, Bardela jau pieprasījis Makronam parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Spānijā svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās opozīcijā esošā konservatīvā Tautas partija (PP) apsteigusi premjerministra Pedro Sančesa vadītos sociālistus.

Saskaņā ar sabiedriskās televīzijas veikto nobalsojušo aptauju PP ar 32,4% balsu ieguvusi 21 līdz 23 no Spānijai atvēlētās 61 vietas EP.

Tikmēr sociālisti ar 30,2% balsu izcīnījuši 20 līdz 22 mandātus.

Trešajā vietā ierindojusies nacionālkonservatīvā partija "Vox" (Balss), par kuru balsojuši 10,4% spāņu un kurai pienāksies sešas līdz septiņas vietas.

Savukārt kreiso ekstrēmistu partija "Sumar"(Kopā), kas pārstāvēta Sančesa vadītajā valdošajā koalīcijā, ieguvusi 6,43% balsu un attiecīgi trīs līdz četrus mandātus.

Vēl divas līdz trīs vietas EP ar 3,9% balsu izcīnījusi jaunizveidotā libertāņu partija partija "Se Acabo la Fiesta" (Ballīte beigusies), kuras galvenais uzstādījums ir cīņa ar korupciju.

Polijā svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi premjerministra Donalda Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija (KO), liecina sākotnējās aplēses.

Saskaņā ar nobalsojušo aptauju, ko veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", KO ieguvusi 38,2% balsu un 21 no 53 Polijai atvēlētajām EP deputātu vietām.

Opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) izcīnījusi 33,9% balsu un 19 deputātu vietas.

Trešajā vietā ierindojusies galēji labējā partija "Konfederācija", par kuru balsojuši 11,9% balsu. Tai pienāksies seši mandāti.

Valdošajā koalīcijā pārstāvētās kristīgi demokrātiskā partiju apvienība "Trešais ceļš" un Kreiso alianse ieguvušas attiecīgi 8,2 un 6,6% balsu un attiecīgi četras un trīs deputātu vietas.

Svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Ziemeļvalstīs savas pozīcijas nostiprinājušas kreisās partijas un zaļie, kamēr labējo partiju popularitāte mazinājusies, liecina nobalsojušo aptaujas un balsu skaitīšanas rezultāti.

Somijā vislielāko pārsteigumu sagādāju galēji kreisā partija "Kreiso alianse", kas ieguvusi 17,3% balsu, liecina oficiālie rezultāti pēc 99% balsu saskaitīšanas.

Tas ir par 10,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā, un kreisajiem taga pienāksies trīs no 15 Somijai atvēlētajām vietām.

Tomēr uzvarējusi premjerministra Petri Orpo pārstāvētā konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija, kas ar 24,7% balsu nodrošinājusi sev četras vietas EP.

Atbalsts Nacionālkonservatīvajai Somu partijai, kas pārstāvēta Orpo vadītajā koalīcijas valdībā, dramatiski krities un ieguvusi 7,6% balsu, par 6,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, un tagad tai būs jāsamierinās tikai ar vienu mandātu.

Dānijā saskaņā ar sabiedriskās raidorganizācijas DR veikto nobalsojušo aptauju uzvarējusi galēji kreisā Sociālistiskā tautas partija, kas ieguvusi 18,4% balsu, par 5,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Savukārt Zviedrijā trešajā vietā ar 15,7% balsu izvirzījusies Zaļā partija, palielinot savu atbalstītāju skaitu par 4,2 procentpunktiem, liecina sabiedriskās televīzijas SVT veiktā nobalsojušo aptauja.

Par 3,9 procentpunktiem pieaudzis atbalsts arī galēji kreisajai Kreiso partijai, par kuru balsojuši 10,7% zviedru.

Tikmēr atbalsts nacionālkonservatīvajai partijai Zviedrijas Demokrāti krities par 1,4 procentpunktiem un tā ieguvusi 13,9% balsu.

Slovākijas premjerministra Roberta Fico pārstāvētā prokrieviskā kreiso populistu partija "Smer-SD" cietusi sakāvi svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās.

Saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem, par kuriem ziņo slovāku mediji vēl pirms to izsludināšanas, opozīcijā esošā liberālā partija "Progresīvā Slovākija" ieguvusi 27,81% balsu un sešas no 15 Slovākijai atvēlētajām EP deputātu vietām.

Tikmēr par "Smer-SD" balsojuši 24,76% slovāku, kas partijai nodrošina piecus mandātus.

Trešajā vietā ierindojusies galēji labējā partija "Republika", kas ieguvusi 12,53% balsu un divas deputātu vietas.

Vēlētāju aktivitāte bijusi augstāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019.gadā un sasniegusi nepilnus 35%.

Svētdien notikušajās Beļģijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši flāmu separātisti, liecina balsu skaitīšanas rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 95% balsu saskaitīšanas, konservatīvā nacionālistu partija "Jaunā flāmu alianse" (N-VA) ieguvusi 18% balsu, bet radikālākā separātistu partija "Vlaams Belang" (Flāmu intereses, VB) - vēl 15%.

Tikmēr līdzšinējā premjerministra Aleksandra de Kro pārstāvētā flāmu liberāļu partija "Open VLD" varētu zaudēt gandrīz pusi deputātu vietu.