Krievija sākusi vervēt cietumnieces karošanai Ukrainā, informē laikraksts

Avīze atsaucas uz bijušajiem ieslodzītajiem, kuri uztur kontaktus ar tiem, kas joprojām atrodas cietumā. Pēc viņu teiktā, militārie vervētāji ir savākuši vairākas sievietes no cietuma netālu no Sanktpēterburgas. Pagaidām nav skaidrs, vai viņu atbrīvošana ir atsevišķs gadījums, pilotprogramma vai plašāka vervēšanas viļņa sākums.

2022. gada sākumā Krievijas cietumos atradās aptuveni 30 000 sieviešu. Vervētāji 2023. gada rudenī sāka apciemot sieviešu cietumus visā Krievijas Eiropas daļā. Tomēr līdz šim notiesātās sievietes, kas stājušās militārajā dienestā, bez oficiāliem paskaidrojumiem ir palikušas ieslodzītas.

"Notiesāto sieviešu vervēšana notiek laikā, kad Krievijas valdība ķeras pie arvien netradicionālākām shēmām, lai piesaistītu brīvprātīgos no Krievijas sabiedrības marginālās daļas, mēģinot izvairīties no vēl viena nepopulāra iesaukuma. Šīs vervēšanas shēmas ir vērstas ne tikai pret ieslodzītajiem, bet arī pret parādniekiem, noziegumos apsūdzētajiem un ārzemniekiem," norāda avīze.

Pagaidām nav zināms, kādus pienākumus iesauktās sievietes veiks frontē. Vervētāji ieslodzītajām piedāvāja līgumus, lai viņas vienu gadu kalpotu par snaiperēm, kaujas mediķēm un frontes radistēm. No 400 ieslodzītajām līgumu parakstīt piekrita tikai aptuveni 40.

Viņām tika piedāvāta apžēlošana un aptuveni 2000 eiro mēnesī, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā minimālā alga Krievijā. Sievietes pieņēma lēmumu doties uz fronti, cita starpā arī Krievijas cietumos valdošo skarbo apstākļu dēļ.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien Berlīnē piedalīsies starptautiskā konferencē par Ukrainas atjaunošanu.

Zelenskis, kurš Vācijas galvaspilsētā ieradās pirmdienas vakarā, un Vācijas kanclers Olafs Šolcs atklās konferenci otrdienas rītā.

Sanāksmē piedalīsies aptuveni 2000 politiķu, politisko līderu un amatpersonu no starptautiskajām organizācijām.

Berlīnes konferences mērķis ir sapulcināt cilvēkus no visas pasaules, kas iesaistīti attīstības un atjaunošanas centienos Ukrainā. Tā nebūs donoru konference ar mērķi piesaistīt naudu.

"Saskaroties ar Krievijas gaisa teroru, mūsu galvenā prioritāte būs steidzami risinājumi Ukrainas enerģētikas nozarei," pēc ierašanās Vācijā pavēstīja Zelenskis.

Plānotas arī sarunas ar Šolcu par "turpmāku palīdzību aizsardzībai, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas paplašināšanu un kopīgu ieroču ražošanu".

Pēcpusdienā Zelenskim paredzēts teikt runu Vācijas parlamentā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 520 850 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 7902 tankus, 15 176 bruņutransportierus, 13 690 lielgabalus un mīnmetējus, 1099 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 842 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 023 bezpilota lidaparātus, 2278 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 676 automobiļus un autocisternas, kā arī 2288 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.