Makrons negrasās atkāpties neatkarīgi no ārkārtas vēlēšanu iznākuma

Makrons pēc galēji labējās Nacionālā apvienības (RN) uzvaras Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atlaida parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kuru pirmā kārta paredzēta 30. jūnijā, bet otrā kārta - 7. jūlijā.

"Ne jau RN raksta konstitūciju, ne arī [nosaka] tās garu," intervijā žurnālam "Figaro" izteicies Makrons, atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja RN uzvarētu parlamenta apakšnama - Nacionālās sapulces - vēlēšanās un pieprasītu viņa atkāpšanos.

"Institūcijas ir skaidras, prezidenta vieta ir skaidra, un tā ir skaidra neatkarīgi no rezultātiem," viņš piebilda.

Makrons paziņojis, ka ir gatavs atkārtot debates ar RN pārstāvi Marinu Lepēnu, ar kuru viņš sacentās pēdējo divu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

"Protams! Esmu gatavs nēsāt mūsu krāsas un aizstāvēt mūsu projektu," žurnālam pirmdienas pēcpusdienā sacījis Makrons, pasmejoties par jautājumu, vai viņš nav traks, tik īsā laikā izsludinot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

"Es domāju tikai par Franciju. Tas bija pareizs lēmums valsts interesēs," uzsvēris prezidents, aicinot francūžus nebaidīties un doties balsot.

Pēc vairākuma zaudēšanas parlamentā pēc pārvēlēšanas uz otro termiņu prezidenta amatā 2022. gadā, Makrons žurnālam "Figaro" sacīja, ka būtu gatavs "pastiept roku visiem, kas ir gatavi nākt un valdīt", bet sīkāk nepaskaidroja, ko ar to domājis.

Sabiedriskās domas aptaujas pirms EP vēlēšanām prognozēja sakāvi valdošajai koalīcijai Makrona dibinātās partijas "Renesanse" vadībā, un aptaujas arī tagad lieca, ka RN atrodas vadībā pirms pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām.

"Es nekad neesmu ticējis aptaujām," apgalvojis Makrons, uzsverot, ka tagad sākas jauna kampaņa.

Francijas kreisās partijas paziņojušas, ka grasās startēt kopā jūnija beigās paredzētajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.

Pirmdienas vakarā Žana Lika Melanšona vadītā galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija", sociālisti, zaļie un komunisti principā vienojās, ka apvienos savus spēkus Tautas frontē (PF).

Saskaņā ar šo vienošanos katrā no vēlēšanu apgabaliem tiks izvirzīts tikai viens kreiso kandidāts, lai izvairītos no savstarpējās konkurences.

"Mēs vēlamies sociālas un ekoloģiskas pārveides programmu, lai izveidotu alternatīvu [prezidentam] Emanuelam Makronam un cīnītos pret galēji labējo rasistisko projektu," teikts kreiso partiju kopīgajā paziņojumā.

Tomēr šī vienošanās vēl nav galīga.

Lai gan kreisās partijas kopīgi startēja jau iepriekšējās vēlēšanās, pēc kurām Nacionālajā sapulcē tika izveidota arī vienota frakcija, šī alianse faktiski izjuka domstarpību dēļ par karu Gazas joslā.

Turklāt radušās nesaskaņas par iespējamo partneru statusu priekšvēlēšanu aliansē.

Pirms diviem gadiem Melanšons un "Nepakļāvīgā Francija" ieņēma neapšaubāmas līderpozīcijas, taču tagad vadošo lomu vēlas spēlēt sociālisti, kuru saraksts Rafaela Guksmana vadībā tikko notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ierindojās trešajā vietā.

Kreisajām partijām, kas savu domstarpību dēļ EP vēlēšanās startēja atsevišķi, atlikušas vien dažas dienas, lai panāktu vienošanos.

Iespējamie partneri pieprasījuši, lai Melanšonam potenciālajā aliansē vairs nebūtu nekādas lomas, un Gluksmans par kopīgo premjerministra kandidātu piedāvājis arodbiedrības CFDT bijušo līderi Lorānu Bergeru.

"Nepakļāvīgā Francija" to noraidījusi kā Gluksmana "privātu piedāvājumu".

Francijas konservatīvās Republikāņu partijas (LR) līderis Ēriks Sjoti otrdien paudis atbalstu aliansei ar galēji labējo Nacionālo apvienību (RN).

"Mums nepieciešama alianse, kamēr paliekam tie, kas esam (..), alianse ar RN un tās kandidātiem," televīzijas kanālam TF1 paziņoja Sjoti.

Viņš piebilda, ka jau apspriedis ar RN bijušo līderi Marinu Lepēnu un pašreizējo partijas vadītāju Žordanu Bardelu.

Lepēna atzinīgi novērtējusi Sjoti "drosmīgo soli" un "atbildības sajūtu", paužot cerību, ka viņam sekos nozīmīgs skaits citu republikāņu pārstāvju.

Viņa norādījusi, ka tā ir vēsturiska atteikšanās no franču konservatīvo tradicionālās nevēlēšanās sadarboties ar RN, kas savulaik bija pazīstama kā Nacionālā fronte (FN).

"Četrdesmit gadu pseidosanitārais kordons, kura dēļ zaudētas daudzas vēlēšanas, izzūd," sarunā ar aģentūru AFP norādīja RN parlamentārās frakcijas vadītāja.

Tomēr Sjoti lēmums, kura mērķis ir pēc vēlēšanām izveidot Nacionālajā sapulcē "svarīgu" frakciju, draud ar šķelšanos konservatīvo rindās.

"Politiskā partija nav tikai viena persona," uzsvēris republikāņu Senāta frakcijas līderis Bruno Retaijo.

Savukārt Senāta prezidents Žerārs Laršē, kas arī pārstāv LR, izteicies, ka nekad "nespēs norīt" vienošanos ar RN.

"Ēriks Sjoti runā vienīgi savā vārdā. Viņam jāatstāj republikāņu priekšsēdētāja amats," atzinis partijas frakcijas vadītājs Nacionālajā sapulcē Olivjē Marlikss.