Vācija kavē sarunas par jaunāko ES sankciju paketi Krievijai, ziņo avoti

Diplomāti Briselē sacīja, ka Vācijas bažas un lūgumi veikt izmaiņas ir izšķirošais faktors, kas kavē jaunākās Krievijas sankciju paketes pieņemšanu.

Pēc diplomātu teiktā, pēdējā laikā ir radusies sajūta, ka Vācija ir kļuvusi par jauno Ungāriju.

Jaunākie plānotie ES soda pasākumi ir vērsti uz to, lai neļautu Krievijai apiet esošās sankcijas, jo Krievijas aizsardzības rūpniecība pašlaik joprojām var izmantot Rietumu tehnoloģijas, lai ražotu ieročus tās karam pret Ukrainu.

Pirmo reizi ES arī plāno piemērot stingras sankcijas pret Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) nozari.

Saskaņā ar diplomātu sniegto informāciju Eiropas Komisija vēlas aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes sūtījumus uz trešām valstīm no ES ostām, piemēram, Beļģijas Zēbriges ostas, cerot, ka tas samazinās Krievijas peļņu no LNG un tādējādi arī pieejamo naudu karam Ukrainā.

Vācijas atturība galvenokārt attiecas uz plānotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst sankciju apiešanu, norāda ES diplomāti.

Cita starpā Berlīne pieprasa, lai plānotā norma par meitasuzņēmumiem, kas pārkāpumu gadījumā būtu saucami pie atbildības, aprobežotos tikai noteiktām precēm vai vispār tiktu atmesta, bažījoties, ka Vācijas uzņēmumus varētu saukt pie atbildības par sankciju pārkāpumiem.

ASV trešdien nosodīja Krieviju par Ukrainas bērnu nolaupīšanu un nodošanu adopcijai.

"Tas ir nicināmi un šausminoši. Šiem ukraiņu bērniem ir jābūt kopā ar savām ģimenēm Ukrainā," pavēstīja Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans. "Krievija karo ne tikai pret Ukrainas armiju, bet arī pret Ukrainas tautu."

Laikraksta "Financial Times" trešdien publicētajā izmeklēšanā tika identificēti četri ukraiņu bērni, kas 2022. gadā no okupētajām teritorijām tika pārvesti uz Krieviju un pēc tam piedāvāti adopcijai tīmekļa vietnē "usynovite". Bērnu vecums ir no astoņiem līdz 15 gadiem.

Viena bērna vārds tika mainīts uz krievu, un vietnē nav minēts, ka bērns ir ukraiņu izcelsmes.

Ukraina pieprasa atdot gandrīz 20 000 nepilngadīgo, kurus Krievija ir nelikumīgi aizvedusi kopš iebrukuma sākuma 2022. gadā.

Saistībā ar bērnu izvešanu uz Krieviju Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi orderi Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas arestam.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā mēnesī aģentūrai AFP sacīja, ka viņš plāno bērnu atgriešanu izvirzīt par galveno prioritāti šajā nedēļas nogalē Šveicē paredzētajā miera samitā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 522 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 7928 tankus, 15 208 bruņutransportierus, 13 770 lielgabalus un mīnmetējus, 1099 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 846 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 075 bezpilota lidaparātus, 2285 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 794 automobiļus un autocisternas, kā arī 2294 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.