Baltkrievija piegādāja modernus ieročus Armēnijas sīvajai ienaidniecei Azerbaidžānai, lai gan formāli Minska un Erevāna ir sabiedrotās Krievijas vadītajā militārajā aliansē, liecina nopludinātie dokumenti, kuru saturs kļuvis pieejams medijam "Politico".
Jaunie dokumenti labāk palīdz izprast Armēnijas šonedēļ izteikto paziņojumu par vēlmi izstāties no Maskavas stutētās Kolektīvā drošības līguma organizācijas (KDLO). Šāds solis no Armēnijas puses nozīmētu fundamentālas politiskā kursa izmaiņas – gadiem ilgi Erevāna bija paļāvusies uz Maskavu, bet tagad tā varētu arvien izteiktāk tuvoties Rietumiem.
Gan Baltkrievija, gan Armēnija ir KDLO locekles. Organizācija ir pēcpadomju militārā alianse, kuru vada Maskava un kas tika izveidota 2002. gadā. Teorētiski dalībvalstīm ir pienākums vienai otru aizstāvēt uzbrukuma gadījumā. Azerbaidžāna izstājās no bloka priekšteces 1999. gadā. Trešdien Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka viņa valdība sāks izstāšanās procesu no bloka, apgalvojot, ka tā dalībvalstis "nepilda savas līgumsaistības, bet plāno karu pret mums ar Azerbaidžānu".
"Politico" aplūkotie dokumenti, kas ietver vairāk nekā duci vēstuļu, diplomātisko notu, pārdošanas pavadzīmju un eksporta pasu, liecina, ka Baltkrievija aktīvi palīdzēja Azerbaidžānas bruņotajiem spēkiem laikā no 2018. līdz 2022. gadam, kad spriedze ar Armēniju sasniedza augstāko punktu. Piedāvātie pakalpojumi ietvēra vecākās artilērijas tehnikas modernizāciju un jaunu elektroniskās karadarbības aprīkojuma un dronu sistēmu nodrošināšanu.
Dokumentos ir iekļautas Baltkrievijas valsts ieroču eksporta aģentūras vēstules savām militāri rūpnieciskajām firmām saistībā ar modernākās artilērijas mērķēšanas aprīkojuma pasūtījumiem Azerbaidžānai, kā arī sarakste starp abām valstīm, vienojoties par "Groza-S" sistēmu iegādi.
Artilērija un bezpilota lidaparāti pēdējos gados tika plaši izmantoti kaujās starp Azerbaidžānas un Armēnijas spēkiem. Tas ietvēra 2020. gada karu starp abām pusēm par separātisko Kalnu Karabahas reģionu, kas atrodas Azerbaidžānas starptautiski atzītajās robežās, bet ko vairākus gadu desmitus pēc PSRS sabrukuma kontrolēja Armēnija. Azerbaidžānas ofensīva pagājušā gada septembrī izbeidza reģiona "de facto" neatkarību un izraisīja tā 100 000 iedzīvotāju masveida izceļošanu.
Vienā no "Politico" redzētajiem diplomātiskajiem paziņojumiem teikts, ka Baltkrievijas uzņēmumi spēlē aktīvu lomu "Azerbaidžānas deokupēto teritoriju atjaunošanā, kā arī Baltkrievijas preču un pakalpojumu eksportā" uz valsti.
Azerbaidžānas spēki 2022. gada septembrī arī sāka iebrukumu Armēnijas Republikas teritorijā. Armēnija toreiz aicināja KDLO sniegt atbalstu, bet vēlāk apsūdzēja bloku savu saistību nepildīšanā pēc tam, kad tas piedāvāja tikai nosūtīt faktu noskaidrošanas delegāciju. Kopš tā laika Armēnijas līderis Pašinjans ir panācis vienošanos par ES novērošanas misijas paplašināšanu uz robežas starp abām valstīm un uzaicinājis ASV karaspēku uz kopīgām mācībām.
Lai gan Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko "uz papīra" ir Armēnijas sabiedrotais, Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu viņš iepriekš ir nodēvējis par "mūsu cilvēku" un sacījis, ka būtu "nepareizi", ja KDLO viņam iebilstu. Savukārt Alijevs 2022. gadā sacīja, ka "mums ir vairāk draugu KDLO nekā Armēnijai".
Tomēr, pēc ekspertu domām, Baltkrievija, kas ir viena no Maskavas tuvākajām sabiedrotajām, diez vai rīkosies bez Kremļa atbalsta. "Tas patiesi parāda, ka ar tādiem draugiem kā Vladimirs Putins nevienam nav vajadzīgi ienaidnieki," sacīja Demokrātiju aizsardzības fonda pētniece Ivana Stradnere. "Ir smieklīgi domāt, ka šīs [militārās tehnikas] pārsūtīšanas varētu būt notikušas bez Maskavas ziņas un ka Krievija nevarētu tās apturēt, ja tā būtu gribējusi," viņa piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
