Vladimirs Putins pirms nedēļas saņēma NATO atbildi uz saviem pastāvīgajiem kodoldraudiem. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs britu medijā "The Telegraph" paziņoja, ka alianse apspriež sava kodolarsenāla sagatavošanu kaujas gatavībai. Pirmo reizi kopš Aukstā kara laikiem NATO atklāti norāda Putinam, ka arī tai ir "kodolrunga" un tā ir gatava to izmantot. Šis nav pirmais šāda rakstura paziņojums, taču šoreiz tas izteikts visas NATO, nevis atsevišķu alianses dalībvalstu vārdā. Šī pāreja jaunā līmenī demonstrē Ukrainas sabiedroto kolektīvo apņēmību nopietni pretoties Krievijas kodolšantāžai.
Ķīna kā uzmanības novēršanas objekts
Pēc Stoltenberga teiktā, sabiedrotie apspriež kodolraķešu izņemšanu no noliktavām un to sagatavošanu kaujas gatavībai. To, ka par šo tēmu NATO atklāti runā, Stoltenbergs nosauca par "atturēšanas faktoru". Tomēr viņš neatklāja, cik daudz kodolgalviņu plānots izvietot kaujas gatavībā.
"NATO blokam ir jādemonstrē pasaulei savs kodolarsenāls, lai nosūtītu nepārprotamu ziņu mūsu pretiniekiem," sacīja Stoltenbergs. "Caurskatāmība palīdz sniegt tiešu vēstījumu, ka mēs esam kodolalianse. NATO mērķis, protams, ir pasaule bez kodolieročiem. Bet, kamēr tie pastāv, mēs paliksim kodolalianse, jo pasaule, kurā Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai ir kodolieroči, bet NATO to nav, ir bīstamāka."
Stoltenberga skatījumā, Ķīna ir daudz nopietnāks drauds nekā Krievija. Viņš sacīja, ka ķīnieši iegulda ievērojamus līdzekļus savā kodolarsenālā. Līdz 2030. gadam tas, pēc Stoltenberga domām, pieaugs līdz tūkstotim kodolgalviņu. "NATO var saskarties ar kaut ko tādu, ar ko tā nekad nav saskārusies iepriekš, proti, ar divām kodolvarām, Ķīnu un Krieviju," viņš sacīja.
Tomēr Stoltenberga paziņojums galvenokārt ir vērsts pret Krieviju. NATO centrālā dalībvalsts – ASV – šogad atjaunoja militārās saites ar Ķīnu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!