Lai gan militārie stratēģi un analītiķi, runājot par Ķīnas potenciālajiem centieniem ar varu pakļaut Taivānu Pekinai, parasti izskata divus variantus, proti, pilna mēroga iebrukumu vai militāro blokādi, izradās, ka ir vēl trešā iespēja, atsaucoties uz domnīcas ziņojumu, raksta CNN. Pastāv iespēja, ka Ķīna varētu pakļaut Taivānu, izmantojot "pelēkās zonas" metodes.
Ķīna politika attiecība un Taivānu, ko daudzas pasaules valstis atzīst par neatkarīgu, ir, ka tā ir daļa no ķīniešu valsts. Šo sauc par "vienas Ķīnas" politiku, ko Pekina arī aktīvi aizstāv.
Vašingtonā bāzētā domnīca "Center for Strategic and International Studies" (CSIS) nule kā publicētā pārskatā min, ka, iespējams, Āzijas lielākajai valstij nebūtu jāizšauj neviena zalve, lai, izmantojot "pelēkās zonas" metodes, pakļautu 23 miljonu apdzīvoto salu. Ķīna, ja pienāktu diena, kad tā izlemt rīkoties, varētu izmantot krasta apsardzes īstenotu karantīnu, lai izolētu un paralizētu Taivānas ekonomiku.
"Pēdējos gados Ķīna ir ievērojami palielinājusi spiedienu uz Taivānu, radot bažas, ka saspīlējums varētu pārvērsties atklātā konfliktā. Liela uzmanība ir pievērsta iebrukuma draudiem, taču Pekinai ir arī citi veidi, kā piespiest, sodīt vai anektēt Taivānu," teikts ziņojumā.
Atšķirībā no militārās blokādes, kas tiek uzskatīta par kara aktu, karantīna ietilpst tiesībsargājošo iestāžu pienākumos. Tādējādi citu pasaules reakcija varētu nebūtu tik asa un konkrēta kā kara gadījumā. Tas, kā skaidro CNN, varētu novest ASV un tās sabiedrotās sarežģītā situācijā, jo iejaukšanās "tiesībsargājošās darbībā" varētu tikt uzskatīta par konflikta uzsākšanu tieši no Rietumu un Taivānas puses.
Ķīnas pieaugošo krasta apsardzes kuģu floti varētu izmantot, lai nodrošinātu karantīnas ievērošanu, potenciāli atturot kuģus un lidojumus no iekļūšanas un izkļūšana no Taivānas. Pat ierobežota karantīna varētu postoši ietekmēt Taivānas uz importu balstīto ekonomiku.
Domnīca min, ka piemēru kā tas varētu izskatīties, var meklēt nesenajās sadursmēs starp Ķīnas krasta apsardzi un Filipīnu floti.
"Karantīnas uzturēšana būs dārga un laikietilpīga," ziņojumu komentēja Kārlis Šūsters, bijušais ASV operāciju direktors šajā Āzijas reģionā. "Taipeja nepadosies ātrāk nekā 60 dienu laikā," apgalvo Šūsters, uzdodot retorisku jautājumu, vai Pekina var tik ilgi uzturēt šādu karantīnas blokādi.
Eksperti brīdina, ka centieni izjaukt "status quo" varētu vēl vairāk graut valsts ekonomiku. Alesio Patalano, kara un stratēģijas profesors, norāda uz izaicinājumiem, ar kuriem jau saskaras Ķīnas Komunistiskā partija, proti, ekonomika joprojām cenšas atgūties no "Covid-19" izolācijas, kas ir novedusi pie strauja ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās, un jauniem tirdzniecības ierobežojumiem, piemēram, tarifiem uz elektrotransportlīdzekļu eksportu. Viņaprāt valsts nav gatava šādai rīcībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!