Hāgā bāzētā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi Krievijas bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un esošā armijas Ģenerālštāba vadītāja Valērija Gerasimova aresta orderus, teikts SKT tīmekļa vietnē.
Publikācijā norādīts, ka ir pamatotas aizdomas par to, ka Šoigu un Gerasimovs ir "individuāli krimināli atbildīgi" par kara noziegumiem, ko Krievijas armija pastrādājusi Ukrainā. Tie ir uzbrukumi civilajiem objektiem, pārmērīga nejauša kaitējuma nodarīšana civilpersonām vai civilajiem objektiem, noziegumi pret cilvēci caur necilvēcīgām darbībām.
"Ir pietiekams pamats domāt, ka divi aizdomās turamie ir atbildīgi par Krievijas bruņoto spēku raķešu triecieniem pa Ukrainas elektroenerģijas infrastruktūru vismaz kopš 2022. gada 10. oktobra līdz vismaz 2023. gada 9. martam. Šajā periodā Krievijas bruņotie spēki turklāt veica lielu skaitu triecienu pa daudzām elektrostacijām un apakšstacijām daudzās vietās Ukrainā," teikts paziņojumā.
2023. gada martā SKT izdeva orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas bērnu ombudes Marijas Belovas arestam. Orderim šīm personām izdoti saistībā ar ukraiņu bērnu masveida nolaupīšanu un un deportāciju uz Krieviju.
Šogad martā SKT izdeva orderi Krievijas tāldarbības aviācijas komandiera ģenerālleitnanta Sergeja Kobilaša un Melnās jūras flotes komandiera admirāļa Viktora Sokolova arestam. Abi tiek meklēti saistībā ar Krievijas triecieniem pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru kopš 2022. gada oktobra līdz 2023. gada martam.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!