Nonākuši aci pret aci ar jaunu politisko realitāti, kurā premjera amats var tikt galēji labējiem, Francijas prezidenta Emanuela Makrona sabiedrotie visiem spēkiem mēģina nepieļaut Marinas Lepēnas vadītās partijas absolūto vairākumu Eiropas lielvalsts parlamentā. Viena no metodēm – "de-Makronizācija" jeb sabiedrībā nepopulārā prezidenta turēšana pa gabalu no publiskās telpas.
Kā norāda medijs "Politico", Makrons publiski nav redzēts jau vairākas dienas, un tas notiek laikā pirms ārkārtas vēlēšanu otrās kārtas, kura paredzēta svētdien.
Makrons izziņoja ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) balsojumā vecā kontinenta lielvalstī pārliecinoši triumfēja galēji labējie – Lepēnas pārstāvētā "Nacionālā apvienība" (RN). Reaģējot uz to, Elizejas pils saimnieks paziņoja par Nacionālās sapulces jeb Francijas parlamenta apakšpalātas atlaišanu.
Pagājušajā svētdienā tā vietā, lai tieši Makrons uzrunātu savus politiskos sabiedrotos un atbalstītājus pēc sakāves parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā, Elizejas pils izplatīja īsu prezidenta paziņojumu ar aicinājumu uz vienotību.
Medijs atzīmē, ka Makrona sabiedrotie nemaz nevēlas, lai viņš piedalās kampaņā. Makrona seja pat tiek noņemta no kampaņas materiāliem.
"Viņam lika pārtraukt [kampaņu] (..) Un nav tā, ka viņš uzklausīja mūsu vēstījumu, drīzāk viņš bija spiests to uzklausīt," sacīja Makrona "Renesanses" partijas amatpersona, kurai tika piešķirta anonimitāte, lai apspriestu šos jautājumus. "[Prezidents] par zemu novērtēja to, cik ļoti viņa personība atturēja sabiedrību," piebilda medija uzrunātais avots.
Pēdējo nedēļu laikā vairāki ietekmīgi ļaudis prezidenta politiskajā spēkā mēģinājuši panākt, ka Makrons no kampaņas turas pa gabalu. Šādu pieeju viens no Makrona galvenajiem sabiedrotajiem nosauca par "de-Makronizāciju". Viens ministrs sabiedriskajā televīzijā pat atzina, ka Makrona tēls ir "nolietots".
Svētdienas vakarā, tiklīdz būs zināmi vēlēšanu rezultāti, prezidentam būs jāsāk domāt par nākamā premjera nominēšanu, un attiecīgi jāatgriežas publiskajā telpā. Šis process var ilgt vairākas nedēļas, ja nevienai partijai nebūs pārliecinoša vairākuma.
"Viņš [Makrons] atkal uzņemsies vadību kā Francijas iestāžu garants," sacīja augstāk minētā partijas amatpersona. Ja galēji labējie iegūs ļoti lielu balsu vairākumu, Makrons tiktu pakļauts spiedienam izvirzīt RN līderi Žordanu Bardellu par premjerministru. Ja nē, prezidents varētu iesaistīties ilgstošās koalīcijas sarunās.
Tam, visdrīzāk, gan būs maza ietekme uz paša Makrona tēla reabilitācijas iespējām. Prezidenta popularitātes reitings pēdējo nedēļu laikā ir strauji krities, liecina vairākas aptaujas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
